Mākslīgā koma

Vikipēdijas lapa

Mākslīgā koma, saukta arī par medikamentozo komu vai mākslīgi radītu komu, ir ar barbiturātus[1] saturošu medikamentu palīdzību radīts un/vai uzturēts stāvoklis, kad pacients atrodas dziļā bezsamaņā. Mākslīgā koma tiek pielietota, lai pasargātu cilvēka smadzenes no tūskas rašanās, samazinot galvas smadzeņu vielmaiņas ātrumu, kā arī smadzeņu asins plūsmas ātrumu. Mākslīgās komas laikā pacientam ar medikamentu palīdzību tiek samazinātas ciešanas, medicīniski paildzināts fizioloģisko funkciju uzturēšanas laiks, lai dotu iespēju cilvēkam atveseļoties, kā arī tiek nodrošināta smadzeņu iespēja atpūsties.[2][3]

Atrodoties dziļā komā, cilvēks nereaģē uz ārējiem kairinātājiem: gaismu, skaņu un sāpes izraisošu iedarbību. Organismā notiek tikai pamatfunkcijas — sirdsdarbība un elpošana. Ja pacients nav spējīgs pats elpot, tad šis process tiek nodrošināts ar medicīnisku iekārtu palīdzību. Arī barības vielu uzņemšana var notikt mākslīgā ceļā, ja tā ir nepieciešama. Sarežģītākos gadījumos var tikt pievienotas arī citas palīgierīces, kas aizvieto citu orgānu, kā, piemēram, aknu vai nieru darbību. Ar mākslīgās komas palīdzību ir iespējams uzturēt cilvēka orgānus un audus pie dzīvības, pievadot tiem attiecīgās vielas, lai nodrošinātu to uzturēšanu pat tad, ja pacients skaitās miris — ir iestājusies viņa smadzeņu nāve. Mākslīgajā komā pacientu var uzturēt, cik vien ilgi nepieciešams. Tiek uzskatīts, ka mākslīgās komas pozitīvā ietekme ir neizsverami lielāka, salīdzinot to ar potenciālajiem riskiem un blakusefektiem. Negatīvā mākslīgās komas ietekme uz cilvēka organismu ir atkarīga no tā, cik ilgi pacients atrodas šajā stāvoklī, un sekas var būt paaugstināts plaušu infekcijas risks sakarā ar pievienoto plaušu mākslīgās ventilēšanas iekārtu. Atmodināt no mākslīgās komas ir iespējams, pakāpeniski samazinot zāļu līdzekļu devas un uzmanīgi novērojot pacienta veselības stāvokļa izmaiņas. Ja veselības stāvoklis pasliktinās, medikamentu devas atkal palielina. Tāpēc atmodināšana var ilgt pat vairākus mēnešus. Ja smadzeņu bojājumi ir pārāk smagi, dažkārt pacientu atmodināt neizdodas.[4]

Atšķirība starp komu un mākslīgi radītu komu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koma, kas nav radīta ar zāļu palīdzību, arī ir dziļš bezsamaņas stāvoklis, kurā cilvēka organisms nokļūst slimības, traumas vai saindēšanās dēļ. Koma var iestāties, ja smadzenēm ir skābekļa trūkums. Tas var būt saistīts ar šādiem gadījumiem: slīkšanu, sirds apstāšanos (infarkts, anafilaktiskais šoks, liels asins zudums), elpošanas apstāšanos (alerģiska reakcija, narkotiku pārdozēšana), trieku (nosprostojas centrālās smadzeņu artērijas) vai ar kādu dzīvībai bīstamu traumu.

Ētiskie aspekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienu medicīna ir ļoti humāna, un tiek uzskatīts, ka pacientam ir jāsniedz maksimālā nepieciešamā aprūpe, lai atvieglotu viņa ciešanas, sāpes un uzturētu viņa dzīvības funkcijas. Mākslīgā koma spēj nodrošināt šos procesus, lai atvieglotu cilvēka ciešanas un dotu viņam iespēju atveseļoties. Trīs Latvijā izplatītākās ticības — luterisms, katolicisms, pareizticība — nenoliedz mākslīgo komu, ja tā var dot iespēju cilvēkam atlabt vai pilnībā izveseļoties, iepriekš izvērtējot, cik lielu ieguldījumu visām pusēm var sniegt pacienta dzīvības funkciju uzturēšana ar mākslīgās komas palīdzību. Latvijas izplatītāko reliģiju viedoklis šai ziņā diezgan lielā mērā saskan ar mediķu viedokli.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Barbiturskābes atvasinājumi ir medikamenti, kas iedarbojas uz cilvēka centrālo nervu sistēmu un ko medicīnā lieto kā nomierinošus, miega, pretkrampju un narkozes līdzekļus
  2. «Medically Induced Coma vs. Sedation». 2015. gada 29. novembrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 9. decembrī. Skatīts: 2015. gada 29. novembrī.
  3. «Drug-Induced Coma». 2015. gada 29. novembrī. Skatīts: 2015. gada 29. novembrī.
  4. Ģirts Freijs. «Žurnāls 36,6 °C», 2015. gada 29. novembrī. Skatīts: 2015. gada 29. novembrī.[novecojusi saite]