Artērijas

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Artērijas šķērsgriezums

Artērijas ir asinsvadi, pa kuriem asinis plūst projām no sirds. Tām ir blīvas, elastīgas sieniņas, tās var izturēt ļoti lielu spiedienu.. Artēriju sienās ir daudz gludo muskuļaudu, tāpēc artērijas var sašaurināties un paplašināties, tādējādi mainot asiņu pieplūdi orgāniem. No artērijām ir atkarīgs arteriālais asins spiediens, kuru ārsts parasti nosaka uz augšdelma, izmērot ar speciālu manšeti un aparātu.

Vairums artēriju ķermenī atrodas dziļi pie skeleta un sadalās mazāka diametra asinsvados, kuriem sienas ir plānākas. Vissīkākās artērijas sauc par arteriolām. Arteriolas sazarojas sīkāk un pāriet kapilāros.

Artēriju veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ķermenī ir dažādu veidu artērijas.

Plaušu artērijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Plaušu artērijās tiek pārnestas asinis, kuras atgriežas no ķermeņa uz plaušām, kurās notiek gāzu maiņa: oglekļa dioksīds tiek apmainīts pret skābekli.

Sistēmiskās artērijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sistēmiskās artērijas piegādā asinis uz arteriolām, kas pēc tam sazarojas kapilāros, kur notiek gāzu maiņa.

Aorta[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aorta ir vislielākais cilvēka asinsvads. Aorta sākas no kreisā sirds kambara. Tā sazarojās sīkāk, izveidojot galvenās galvas, roku, kāju un iekšējo orgānu artērijas.

Arteriolas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arteriolas ir mazākās artērijas, kuras palīdz regulēt asins pieplūdi orgāniem.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]