Artērijas
Artērijas ir asinsvadi, pa kuriem asinis plūst projām no sirds. Tām ir blīvas, elastīgas sieniņas, tās var izturēt ļoti lielu spiedienu.. Artēriju sienās ir daudz gludo muskuļaudu, tāpēc artērijas var sašaurināties un paplašināties, tādējādi mainot asiņu pieplūdi orgāniem. No artērijām ir atkarīgs arteriālais asins spiediens, kuru ārsts parasti nosaka uz augšdelma, izmērot ar speciālu manšeti un aparātu.
Vairums artēriju ķermenī atrodas dziļi pie skeleta un sadalās mazāka diametra asinsvados, kuriem sienas ir plānākas. Vissīkākās artērijas sauc par arteriolām. Arteriolas sazarojas sīkāk un pāriet kapilāros.
Satura rādītājs |
Artēriju veidi [izmainīt šo sadaļu]
Ķermenī ir dažādu veidu artērijas.
Plaušu artērijas [izmainīt šo sadaļu]
Plaušu artērijās tiek pārnestas asinis, kuras atgriežas no ķermeņa uz plaušām, kurās notiek gāzu maiņa: oglekļa dioksīds tiek apmainīts pret skābekli.
Sistēmiskās artērijas [izmainīt šo sadaļu]
Sistēmiskās artērijas piegādā asinis uz arteriolām, kas pēc tam sazarojas kapilāros, kur notiek gāzu maiņa.
Aorta [izmainīt šo sadaļu]
Aorta ir vislielākais cilvēka asinsvads. Aorta sākas no kreisā sirds kambara. Tā sazarojās sīkāk, izveidojot galvenās galvas, roku, kāju un iekšējo orgānu artērijas.
Arteriolas [izmainīt šo sadaļu]
Arteriolas ir mazākās artērijas, kuras palīdz regulēt asins pieplūdi orgāniem.
Ārējās saites [izmainīt šo sadaļu]
- Artērijas| Medicīnas termins (latviski)
|
|
|
|---|---|
| Asinis | Sirds → Aorta → Artērijas → Arteriolas → Kapilāri → Vēnulas → Vēnas → Dobā vēna → Sirds → Plaušu artērijas → Plaušas → Plaušu vēna |
|
|||||||||||||||||||||||
