Marks Bloks

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Marks Bloks
Marc Bloch
Marks Bloks
Personīgā informācija
Dzimis 1886. gada 6. jūlijā
Liona, Karogs: Francija Francija
Miris 1944. gada 16. jūnijā (57 gadi)
Karogs: Francija Francija
Pilsonība Francija
Tautība ebrejs
Zinātniskā darbība
Zinātne vēsture
Darba vietas Sorbonnas universitāte
Alma mater Strastbūras universitāte
Sasniegumi, atklājumi Annāļu skolas izveidotājs.

Marks Leopolds Benjamins Bloks (Marc Bloch; 1886. gada 6. jūlijs-1944. gada 16. jūnijs) - vēsturnieks, medievists; pēc tautības ebrejs, visu mūžu dzīvojis un darbojies Francijā.

Viens no Annāļu skolas izveidotājiem: 1929. gadā kopā ar Lisjēnu Fevru Strasbūrā sāka izdot vēstures zinātnes žurnālu “Annāles”. Vēlāk žurnāla redakcija pārcēlās uz Parīzi, Sorbonnu. Žurnāla redakcijas darbinieki un tajā publicējušies autori ar laiku izveidoja atsevišķu vēstures zinātnes virzienu, t.s. Annāļu skolu.

2. Pasaules kara laikā M.Bloks aktīvi iesaistījās franču pretošanās kustībā. 1944. gada martā viņu arestēja gestapo, savukārt 16. jūnijā viņam kopā vēl ar grupu citiu apcietinātu pretošanās kustības aktīvistu izpildīja nāvessodu.

Koncepcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēsturi piedāvāja uztvert nevis tikai kā notikumu virkni, kurus realizē vai aizsāk indivīdi, bet gan kā izmaiņas mentalitātē, ikdienas apziņas, attieksmes pret pasauli un līdzcilvēkiem pamatnostādnēs. Lai fiksētu šādas pirmajā acu uzmetienā nemanāmas izmaiņas, kurām nav konkrētu reprezentantu un kuras saskatāmas tikai aplūkojot pasauli kopumā un ilgstošā laika posmā, nepieciešams koncentrēties uz lēnajām izmaiņām struktūrās, jāaplūko visus mijiedarbojošos kultūras faktorus, kas tieši vai netieši parāda cilvēka vietas pasaulē īpatnības tā dzīves laikā. Liela nozīme te ir individuālā un kopīgā izpēte vēstures procesā, mikro un makro procesu mijiedarbībai. Te atveras vēstures daudzveidība un neviennozīmība, veidojoties un mainoties cilvēku grupu kopīgajam, pat neapzinātajam skatījumam uz pasauli - mentalitātei - dažādos laika periodos un pat vienā laika periodā, taču dažādos sabiedrības slāņos.

Līdz ar to viņš ir pirmais, kurš pievērsās ekonomikas, lauksaimniecības attīstības, zemnieku sabiedrības kultūras pētīšanai (“Francijas agrārā vēsture”), aplūko sabiedrību kā vienu veselumu, struktūru, tās locekļu pasaules skatījumu; izmanto jaunus avotus (piemēram, kadastru kartes); pielietoja regresīvo, atpakaļejošo apskatu (“Feodālā sabiedrība”). Savā darbā “Vēstures apoloģija”, kurā izklāstījis vēstures jaunās izpratnes programmātiskos metodoloģiskos un interešu sfēru pamatprincipus, viņš min šādu piemēru: X gs. Flandrijas piekrastē dziļi bija iegrauzies Zvinas līcis, kurš vēlākos gadsimtos aizsērēja. Pats par sevi tas, nav šaubu, ir dabaszinātņu - ģeoloģijas, ģeografijas, - interešu objekts, taču aplūkojot to “cilvēks vēsturē” kontekstā, tas vairs nevar būt tikai dabaszinātņu jautājums, jo ietekmēja izmaiņas cilvēka kā sociokulturālas būtnes vēsturiskajā eksistencē (bija jābūvē dambjus, jārok kanālus, kas viss veicināja tehnisko iemaņu, zināšanu attīstību, izmaiņas darba attiecībās, iespējamo migrācija utt.). Savukārt darbs pie “Karaļi brīnumdari” prasīja tik plašas papildu zināšanas medicīnā, psiholoģijā, ka neizbēgami nācās iziet ārpus tradicionālās vēstures zinātnes rāmjiem.

Norādot uz dažādās kultūrās un dažādos laikos vērojamo dažādo attieksmi pret pasauli, sociālo mijiedarbību, Bloks piedāvāja t.s. mentalitātes vēsturi: acīmredzamu un tikai nojaušamu domāšanas konstrukciju, kuras caurauž visu cilvēka darbību konkrētā vēstures posmā, izpētes aktualitāti (noskaņojumu, dzīvesveida paradumu, uzvedības automātismu un psihes pamatnostādņu kopumu, kas raksturīgas konkrētai sabiedrībai konkrētā laikā). Līdz ar to vēstures pētījumi pārgāja jaunā profesionalitātes līmenī: līdztekus tradicionālajam “ārējam” pagātnes fenomenu aprakstam, ainai, kādu to redz laikabiedri, sākās pagātnes cilvēku apziņā ietvertās sabiedrības domāšanas, pasaules uztveres un vērtību rekonstrukcija. Lai cik pirmajā acu uzmetienā nešķistu izkaisītas un haotiskas konkrētā laikaposma sabiedrībā dominējošās kaislības, paradumi, fobijas, galu galā tas viss koncentrējas tā laika sabiedriskajā cilvēkā, personībā, kas pastāvējusi konkrētās kultūras kontekstā. (Te gan jānorāda, ka mentalitātes pētījumu lauks Blokam bija nevis individuālā apziņa, bet visa sabiedrība kopumā, savukārt vēsturiskie fakti, viņaprāt, ir “psiholoģiski”, jo vēsturi veido cilvēki.)

M.Bloks uzstāja, ka nav iespējams nodalīt psihes, priekšstatu pasauli no to sociālajām saknēm un sabiedrības uzspiestajiem ierobežojumiem. Mentalitāte ir spontānā un neapzinātā pasaule, kas tomēr apvieno visus sabiedrības locekļus, pat ja viņi to neapzinās. Līdz ar to paralēli idejām un jūtām, tikpat uzmanības vērtas ir arī vajadzības, “minimāli apzinātas mentālās darbības formas”, ikdienas rīcība un paradumi, “kuros izpaužas sociālās attiecības”. Te var minēt gan rūpes par ķermeni un attieksmi pret to, darba organizēšanu un ikdienas darbību kārtību, priekšstatus par laiku un telpu, kuros atspoguļojas priekšstati par pasauli, kas vieno izcilāko domātāju un mākslinieku darbus ar to nezināmajiem laikabiedriem. Šo priekšstatu konstatēšana ļauj mums saskatīt, kas kopīgs Cēzaram un ierindas leģionāram, Akvīnas Tomam un lasītnepratējam Apenīnu zemniekam, utt.

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Блок М. Апология истории или ремесло историка. М.: Наука,1986.
  • Блок М. Короли - чудотворцы: Очерк представлений о сверхъестеств. характере королев. власти, распростр. преимущественно во Франции и в Англии. М.: Яз. рус. культуры, 1998.
  • Блок М. Феодальное общество. М.: Изд-во им. Сабашниковых, 2003.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]