Liona

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Liona
Lyon
—  pilsēta  —
Lyon paysages.jpg
Liona
Red pog.png
Liona
Koordinātas: 45°45′35″N 4°50′32″E / 45.75972, 4.84222
Valsts Karogs: Francija Francija
Reģions Rona-Alpi
Departaments Rona
Dibināta 43. g. p. m. ē.
Platība
 - pilsēta 47,95 km²
 - Pilsēta 954,19 km²
 - aglomerācija 3 306 km²
Augstums vjl 162-305 m
Iedzīvotāji (2010)
 - pilsēta 484 344
 - blīvums 10,101/km²
 - admin. rob. 1 422 231
 - aglomerācijā 2 118 132
Laika josla CET (UTC+1)
 - Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Pasta indekss 69123, 69001, 69009
Mājaslapa: [1]

Liona (Lyon) ir pilsēta Francijas austrumdaļā pie Sonas ieteces Ronā. Ronas-Alpu reģiona un Ronas departamenta centrs. Vēsturiskās Lionē provinces centrs. INTERPOL mītnes vieta.

Pilsēta veidojusies Sonas un Ronas sateces vietā - pussalā (presqu'ile), kā arī apkārtējos pakalnos - Fourvière (bazilika un televīzijas tornis) un Croix-Rousse (audēju kalns). Liona ir slavena ar savām traboules - šaurām ejām starp mājām.

Franču kultūrā Liona slavena kā XVI gs. dzejas centrs. Vispāratzīts kulinārijas centrs. Brāļi Limjēri 1895. gadā Lionā lika pamatus mūsdienu kino.

Pilsētas ekonomika ilgus gadsimtus balstījās uz zīda rūpniecību. Lionas apkārtnē atrodas divi no slavenākajiem Francijas vīna audzēšanas reģioniem - Beaujolais (Božolē) uz ziemeļiem un Côtes du Rhône (Kotdurona) uz dienvidiem.

Liona ir Francijas katolisma centrs, jo kopš romiešu laikiem līdz mūsdienām Lionas arhibīskaps ir "Gallu primāts" (Primat des Gaules) t.i. galvenais arhibīskaps.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bonaparta tilts Lionā

Pilsētu 43. g. p.m.ē. nodibina romieši gallu cietokšņa Lugdunom vietā, saglabājot veca cietokšņa nosaukumu. Gallu nosaukums cēlies no gallu Saules dieva Lugusa (Lugus) nosaukuma. Lugusa totēms bija gailis un arī mūsdienās gailis ir viens no Francijas simboliem.

Romiešu valdīšanas laikā Lugdunuma bija viena no svarīgākajām pilsētām impērijas rietumu daļā un Gallijas galvenā pilsēta. Šeit dzimuši vairāki no Romas impērijas imperatoriem. Romas impērijā izplatoties kristietībai, Lugdunuma kļuva par vienu no tās centriem. II gs. pilsētā bīskaps bija Sv.Irinejs (Saint Irenaeus). Pilsēta piedzīvoja arī kristiešu vajāšanas.

Kad Vormsu 437. gadā nopostīja huņņi, romiešu ģenerālis Ētijs (Flavius Aëtius) pilsētas apkārtnē izmitināja burgundiešus, un no 461. gada Liona formāli kļuva par Burgundijas karalistes galvaspilsētu.

843. gadā, pamatojoties uz Verdenas līgumu, Liona kļuva par Lotāra valsts sastāvdaļu.

Viduslaikos Liona bija Lionē grāfistes centrs. 1245. gadā šeit notiek Lionas Pirmais koncils, bet 1274. gadā - Lionas Otrais koncils, kurā oficiāli izveido dominikāņu un franciskāņu ordeņus.

Franču revolūcijas laikā Liona 1793. gadā nostājās Konventa pretinieku pusē, tāpēc to aplenca un ieņēma revolucionāri. Konvents lēma, ka Lionas pilsēta ir jāiznīcina, kas netika izdarīts, tomēr tika noslepkavoti daudzi no pilsētas iedzīvotājiem.

Lionas zīda audēji 1831. un 1834. gadā sacēlās pret varas iestādēm, sacelšanās tika apspiesta ar karaspēku. Šīs sacelšanās laikā pirmo reizi tika izmantots melnais karogs kā protesta simbols.

1863. gadā Lionā tika nodibināta viena no lielākajām Francijas bankām Crédit Lyonnais (kopš 2005. gada - LCL).

1894. gadā Lionā, svētku laikā, itāļu anarhists Kazerio nogalināja Francijas prezidentu Marī Fransuā Karno.

2. pasaules kara laikā Liona bija viens no Pretošanās kustības galvenajiem centriem.

Cilvēki[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lionā dzimuši:

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Liona