Gestapo

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Gestapo (no vācu: Geheime Staatspolizei) bija Trešā Reiha valsts slepenpolicija.


Hronoloģija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1933. gada 26. aprīlī izveidota ar Hermaņa Geringa pavēli izveidot Prūsijas zemes iekšlietu ministrijā slepenpolicijas struktūrvienību. Par tās vadītāju iecēla Rudolfu Dilsu.
  • 1936. gada jūnijā par gestapo vadītāju tika iecelts Heinrihs Himlers, bet 17. jūnijā gestapo ieguva visas valsts slepenpolicijas statusu.
  • 1936. gada 10. februāra dekrēts (t.s. "likums par gestapo") noteica, ka gestapo lēmumus administratīvā tiesa izskatīt nedrīkst, nodeva gestapo pārziņā t.s. koncentrācijas nometnes.
  • 1939. gada 27. septembrī gestapo iekļāva "Impērijas drošības galvenajā pārvaldē" (RSHA) kā tās IV nodaļu. No šī brīža gestapo vadīja Heinrihs Millers.

Struktūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gestapo iekšējo struktūru veidoja 5 departamenti:

  • IV A (6 nodaļas) - nacionālsociālisma pretinieku, opozīcijas un sabotāžu apkarošana, kopējās drošības nodrošināšana.
  • IV B (5 nodaļas) - katoliskās un protestantiskās Baznīcas, sektu, ebreju, mistiķu biedrību (masoni u.c.), homoseksuālistu, jauniešu grupu uzraudzība.
  • IV C - kartotēka, arhīvs, izsekošana un preventīvie aresti.
  • IV D - drošība okupētajās teritorijās, nacionālo pretošanās kustību apkarošana, emigrantu un ar varu darba dienestā mobilizēto uzraudzīšana reiha teritorijā.
  • IV E (6 nodaļas) - pretizlūkošana, sabotāžas apkarošana, ekonomiskā spiegošana.
  • IV F (pēc iekļaušanas RSHA) - robežpolicijas un pasu kontrole.

Fināls[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arestētie gestapo aģenti 1944. gada oktobrī Beļģijā

1945. gada Kontrolkomisijas dekrēts Nr.2 izsludināja gestapo ārpus likuma. Starptautiskais kara tribunāls Nirnbergā atzina gestapo par noziedzīgu organizāciju - lielākā daļa tās vadītāju tika notiesāti uz nāvi vai ilgstošu ieslodzījumu.

Bibliogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]