Mars Express
Vikipēdijas raksts
 |
Šis raksts ir par pašreiz notiekošu kosmisko lidojumu. Misijas gaitā informācija var strauji mainīties. |
.jpg){kind=small} |
| Mars Express | |
 |
|
| KA veids | Marsa orbitālais aparāts |
| Organizācija: | ESA |
| Izgatavotāji | EADS Astrium |
| Starta datums | 02.06.2003. 17:45 UTC |
| Starta vieta | Baikonura |
| Nesējraķete | Sojuz-FG/Fregat |
| Beigu datums | darbojas |
| NSSDC ID | 2003-022A |
| Tīmekļa vietne | ESA Mars Express |
| Masa | 1123 kg |
| Orbītas elementi | |
|---|---|
| Centr. ķermenis | Marss |
| Lielā pusass | 39468,195 km |
| Slīpums | 86,3° |
| Apoapsīda | 10 107 km |
| Periapsīda | 298 km |
| Orbītā ieiešanas datums | 25.12.2003. |
Mars Express (no angļu: "Marsa ekspresis") ir ESA starpplanētu zonde Marsa izpētei. Galvenie uzdevumi bija veikt planētas foto ģeoloģijas (10 m izšķirtspējā), mineraloģijas (100 m izšķirtspējā) un atmosfēras sastāva kartēšanu, kā arī pētīt Marsa pazemes struktūru, globālo atmosfēras cirkulāciju.
Mars Express līdz Marsam nogādāja arī nolaižamo aparātu Beagle 2, kas diemžēl cieta neveiksmi nolaižoties.
Mars Express konstrukcija izmantota Venēras zondes Venus Express izgatavošanā.
Galveno notikumu hronoloģija [izmainīt šo sadaļu]
- 2003. gada 2. jūnijs — Mars Express palaišana ar nesējraķeti Sojuz-FG/Fregat no Baikonuras kosmodroma Kazahstanā
- 2003. gada 19. decembris — Beagle 2 palaišana brīva lidojumā
- 2003. gada 25. decembris — ieiešana Marsa orbītā
- 2004. gada 28. janvāris — zinātniskajiem pētījumiem optimālās orbītas sasniegšana
- 2005. gada 25. maijs — izvērsta radara pirmā 20 m garā antena
- 2005. gada 14. jūnijs — izvērsta radara otrā antena
- 2007. gada 23. februāris — Mars Express misija pagarināta līdz 2009. gada maijam
- 2009. gada 4. februāris — Mars Express misija pagarināta līdz 2009. gada 31. decembrim
- 2009. gada 7. oktobris — Mars Express misija pagarināta līdz 2012. gada 31. decembrim
- 2010. gada 3. marts —Mars Express veica līdz šim tuvāko (67 km) Fobosa pārlidojumu.
