Mazais baltais gārnis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Mazais baltais gārnis
Egretta garzetta (Linnaeus, 1758)
Mazais baltais gārnis
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Pelikānveidīgie (Pelecaniformes)
Dzimta Gārņu dzimta (Ardeidae)
Apakšdzimta Gārņu apakšdzimta (Ardeinae)
Ģints Mazie gārņi (Egretta)
Suga Mazais baltais gārnis (Egretta garzetta)

Mazais baltais gārnis jeb zīda gārnis (Egretta garzetta) ir vidēja auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder mazo gārņu ģintij (Egretta). Zīda gārnim ir 3 pasugas.

Zīda gārnis mājo ūdenstilpju krastos siltās mērenā klimata joslas teritorijās Eiropā, Āfrikā, Āzijā un Austrālijā. Siltākajos reģionos zīda gārnis ir nometnieks, bet populācijas, kas ligzdo ziemeļu reģionos ziemas periodā migrē uz Āfriku un Āzijas dienvidiem. Reizēm pēc putnēnu izbarošanas zīda gārņi ceļo ziemeļu virzienā. Zinātnieki to skaidro ar teritoriju izpēti un iespēju ligzdot jaunās teritorijās citu gadu.[1] Zīda gārnis savulaik Krievijas dienvidos un citās zemēs diezgan nežēlīgi tika izmedīts savu krāšņo riesta spalvu dēļ (Krievijā tās sauc par egretkām), jo tika izmantots kā greznuma rotājums tērpiem.[2]

Latvijā zīda gārnis iemaldās ļoti reti. Kopumā 20. gadsimtā bijuši tikai daži novērojumi, kā arī 21. gadsimtā putns Latviju apciemo reti.[2]

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zīda gārņa nominālpasugai ir koši dzeltenas pēdas

Pieauguša zīda gārņa ķermenis ir 55 - 65 cm garš, spārnu izplētums ir 88 - 106 cm, svars 350 - 550 g. Tā apspalvojums viscauri ir balts. Nominālpasugai kājas ir koši melnas ar dzeltenām pēdām, un knābis garš un melns. Riesta laikā uz pakauša izaug divas garas spalvas, kā arī uz muguras un krūtīm apspalvojums kļūst garāks. Turklāt āda ap acīm kļūst sarkana vai zila. Jaunie putni ir līdzīgi pieaugušajiem putniem neligzdošanas periodā, tikai to kājas ir zaļpelēkas, pēdas nav tik koši dzeltenas, un āda ap acīm ir zaļpelēka. Jaungvinejas pasugai pēdas ir melnas, bet āda ap acīm dzeltena.

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kā lielākā daļa gārņu dzimtas putnu zīda gārnis pamatā barojas ar zivīm, vardēm, vēžveidīgajiem un rāpuļiem. Tas lēnām bradā pa seklu ūdeni, meklējot medījumu. Zīda gārnis diezgan bieži izmanto strauju spārnu savēcināšanu, lai izbiedētu zivis no paslēptuvēm. Medībām tiek izmantots arī paņēmiens, kad gārnis ilgstoši un nekustīgi stāv vienā vietā, gaidot medījuma parādīšanos.

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zīda gārnis riesta tērpā
Zīda gārņa ola

Zīda gārnis ligzdo kolonijās, bieži kopīgi ar citu sugu gārņiem. Ligzdai tiek būvēta kokā vai krūmos, vai niedrāja, vai bambusu audzes biezoknī. Kaboverdes salā zīda gārnis ligzdo uz klinšu radzēm. Ligzdai ir platformas forma, kas būvēta no zariem, sausu augu daļām, niedrēm un citiem līdzīgiem materiāliem. Katram pārim ir neliela ligzdas teritorija, kas parasti ir 3 - 4 metri ap ligzdu. Dējumā ir 3 - 5 gaišas, zilizaļas olas, inkubācijas periods ilgst 21 - 25 dienas. Putnēni uzreiz pēc izšķilšanās ir segti jau ar dūnām. Tos baro abi vecāki un no ligzdām tie izlido pēc 40 - 45 dienām.

Klasifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zīda gārnim dažādas sistemātikas izdala 2 vai 3 pasugas:[3]

Sistemātikas izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rietumu mazais gārnis (Egretta gularis) un Austrumāfrikas mazais gārnis (Egretta dimorpha) kādreiz tika sistematizēti kā zīda gārņa pasugas, tomēr mūsdienās pēc padziļinātiem pētījumiem tie tiek izdalīti kā atsevišķas sugas. Turklāt rietumu mazā gārņa suga šobrīd apvieno divas zīda gārņa ekspasugas - Rietumāfrikas mazo gārni (Egretta gularis gularis) un Sarkanās jūras mazo gārni (Egretta gularis schistacea).[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Hoyo, J. del, et al., eds. (1992). Handbook of the Birds of the World, vol. 1. Barcelona: Lynx Edicions. pp. 412. ISBN 84-87334-10-5.
  2. 2,0 2,1 Eņģelis izvēlas Latviju
  3. Little Egret (Egretta garzetta) (Linnaeus, 1766)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]