Gārņu dzimta

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Gārņu dzimta
Ardeidae (Leach, 1820)
Lielais zilais gārnis (Ardea herodias)
Lielais zilais gārnis (Ardea herodias)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Pelikānveidīgie (Pelecaniformes)
Dzimta Gārņu dzimta (Ardeidae)
Iedalījums

Gārņu dzimta (Ardeidae) ir viena no pelikānveidīgo kārtas (Pelecaniformes) putnu dzimtām. Pazīstamākie putni gārņu dzimtā ir zīda gārnis, zivju gārnis un lielais dumpis. Šajā dzimtā ir 64 mūsdienās dzīvojošas sugas, kas iedalītas 18 ģintīs un 3 apakšdzimtās: dumpju apakšdzimtā (Botaurinae), gārņu apakšdzimtā (Ardeinae) un tīģergārņu apakšdzimtā (Tigrisomatinae).

Gārņu dzimtas putni ir sastopami visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Tos var sastapt gandrīz visās biomās, izņemot galējos ziemeļus un dienvidus, un augstu kalnos vai tuksnešos. Lielākā daļa gārņu sugu dzīvo pie ūdeņiem, bet tie nespēj peldēt. Gārņu dzimtas putni barojas ar ūdens dzīvniekiem, bradājot seklos piekrastes ūdeņos. Tos var sastapt ezeru, upju, dīķu un citu ūdenstilpju krastos, jūras krastu ieskaitot. Visbiežāk gārņu dzimtas putni mājo zemienēs, bet dažas sugas dzīvo kalnos. Vislielākā sugu dažādība dzīvo tropos.[1] Gārņu dzimtas putniem lielākā daļa ir gājputni vai daļēji gājputni. Migrācija parasti notiek nakts laikā, gārņiem lidojot individuāli vai nelielās grupās.[1]

Latvijā ir sastopamas un kā maldu viesi novērotas 7 gārņu dzimtas sugas: zivju gārnis (Ardea cinerea), sudrabgārnis (Ardea alba), lielais dumpis (Botaurus stellaris), zīda gārnis (Egretta garzetta), mazais dumpis (Ixobrychus minutus), nakts gārnis (Nycticorax nycticorax) un lopu gārnis (Bubulcus ibis).[2]

Sistemātikas diskusijas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Laivknābju gārnis (Cochlearius cochlearius) mūsdienās tiek sistematizēts gārņu dzimtā

Vēl nesenā pagātnē gārņu dzimta tika sistematizēta stārķveidīgo kārtā (Ciconiiformes), tomēr veicot padziļinātus pētījumus, zinātnieki vairākas tradicionālās stārķveidīgo dzimtas pārcēla uz pelikānveidīgo kārtu (Pelecaniformes).[3] Lai arī ārēji gārņi atgādina stārķus, tomēr lidojumā tie kaklu tur līdzīgi pelikāniem; kakls ir atliekts, nevis izstiepts taisni uz priekšu kā stārķiem. Arī par divām galvenajām gārņu dzimtas ģintīm sistemātiķiem nav vienprātības. Tās ir gārņi (Ardea) un mazie gārņi (Egretta). Ik pa laikam kāda suga tiek sistematiozēta vai nu vienā vai otrā ģintī. Kopumā abu ģinšu putni savstarpēji ir līdzīgi, tikai mazo gārņu ģints putni ir mazāka auguma nekā gārņu ģints putni, un tiem galvenokārt it balts apspalvojums. Gārņu dzimtā mūsdienās tiek sistematizēti arī laivknābju gārņi (Cochlearius), kas kādreiz tika sistematizēti atsevišķā laivknābju gārņu dzimtā (Cochlearidae)

Izskats un īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mazais dumpis (Ixobrychus minutus) ir mazākais gārņu dzimtā

Gārņu dzimtas putni ir liela vai vidēja auguma putni, kuriem ir garas kājas un kakli. Abi dzimumi ir gandrīz vienādi. Vismazākais gārņu dzimtā ir mazais dumpis (Ixobrychus minutus), kura ķermeņa augstums ir 27 - 36 cm, spārnu izplētums 40 - 58 cm, svars 60 - 150 g.[4] Kopumā mazo dumpju ģints (Ixobrychus) sugas ir mazākās gārņu dzimtā. Lielākais ir milzu gārnis (Ardea goliath), kura ķermeņa augstums ir 135 - 150 cm, spārnu izplētums 180 - 210 cm, svars apmēram 5 kg.[5]

Gārņu dzimtas putni kaklus spēj turēt taisni vai atliektus "S" formā, tā kā tiem ir 6 kakla skriemeļi. Lidojumā kakls tiek turēts atliektā stāvoklī. Gārņiem, kuri ir aktīvi dienas laikā, kakli ir garāki nekā nakts gārņiem un dumpjiem. Kājas ir garas un spēcīgas, tām nav apspalvojuma visā to garumā, izņēmums ir zigzag gārnis (Zebrilus undulatus). Lidojuma laikā kājas un pēdas tiek turētas izstieptas uz atpakaļu. Pēdām ir gari, tievi pirksti, no kuriem 3 pirksti ir vērsti uz priekšu, bet viens uz atpakaļu.[1] Knābis lielākajai daļai sugu ir garš un šķēpam līdzīgs. Dažām sugām tas ir īpaši smalks, piemēram, agami gārnim (Agamia agami) vai biezs kā zivju gārnim. Visnetipiskākais knābis ir laivknābju gārnim. Tā knābis ir plats un biezs. Gārņu dzimtas putnu knābji un citas neapspalvotās ķermeņa daļas visbiežāk ir dzeltenas, melnas vai brūnas, bet krāsa var mainīties riesta laikā. Spalvas gārņu dzimtas putniem ir mīkstas un pūkainas, kā arī tiem ir dūnas. Apspalvojums visbiežāk ir zilpelēks, melns, brūns vai balts, bet var būt arī raibumains. Dienas gārņiem, izņemot dīķu gārņus (Ardeola), ir nelielas dzimuma atšķirības apspalvojumā. Lielākas atšķirības ir nakts gārņiem un dumpjiem.[1]

Uzvedība un barība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Melnie gārņi (Egretta ardesiaca) medījot izveido kaut ko līdzīgu nojumei, radot noēnotas un drošas vietas ilūziju
Lopu gārnis (Bubulcus ibis) medī uz sauszemes, nevis ūdenī
Reizēm gārņu dzimtas putni stāv uz paaugstinājuma, lai pārredzētu lielāku platību, attēlā dzeltenais dumpis (Ixobrychus sinensis)

Gārņu dzimtas putni ir plēsīgi un barojas ar dažādiem ūdens dzīvniekiem, zivis, rāpuļus, abiniekus, vēžveidīgos, moluskus un ūdens kukaiņus ieskaitot. Dažas sugas var būt specializējušās uz konkrētu barības veidu. Piemēram, dzeltencekula naktsgārnis (Nyctanassa violacea) barojas ar vēžveidīgajiem, turklāt pamatā barojoties ar krabjiem.[6] Bet daudzas sugas barojas ar to, ko var atrast, ieskaitot nelielus putnus un to olas. Ļoti retos gadījumos gārņi barojas arī ar maitu, bet vēl retāk ir novērots, ka tie barotos ar graudiem, zīlēm un zirņiem. Kopumā var teikt, ka augu izcelsmes barība ir nejauši gadījumi.[1]

Gārņu dzimtas putni parasti medī, ilstoši un nekustīgi stāvot seklā ūdenī un gaidot, kamēr medījums pats pienāk tuvumā. Reizēm tie stāv uz kāda paaugstinājuma, lai plašāku laukumu varētu pārredzēt, vai tieši pretēji - stāvot saliektā pozā, gatavībā knābt ar knābi. Kad putns ir pamanījis medījumu, tas groza galvu no vienas puses uz otru, rūpīgi apskatot upuri un novērtējot attālumu līdz tam, tad seko zibenīgs knābiens kā metiens ar šķēpu.

Reizēm gārņu dzimtas putni izvēlas citu veidu medīšanai nevis stāvēšanu. Tie var lēni soļot, meklējot barību. Reizēm tie ar pēdām maisa ūdeni, lai izbiedētu no paslēptuvēm medījumu.[7] Lai izbiedētu medījumu, tiek lietoti arī spārni, vai no spārniem tiek veidots noēnojums, kas vilina medījumu slēpties tajā. Melnais gārnis (Egretta ardesiaca) ir spilgtākais piemērs medīšanas tehnikai, veidojot noēnojumu. Tas pilnībā apsedz savu augumu un izveido kaut ko līdzīgu nojumai vai atvērtam lietussargam.[8]

Ir novērots, ka zīda gārnis un zivju gārnis, lai pievilinātu zivis, izmanto ēsmu. Tā var, piemēram, būt atrasta maize vai kādas sēklas. Svītrainais gārnis (Butorides striata) met ūdenī ne tikai sēklas, bet arī kukaiņus, ziedus un lapas.[9]

Gārņu dzimtā 3 sugas (melnkakla gārnis (Ardea melanocephala), svilpojošais gārnis (Syrigma sibilatrix) un lopu gārnis (Bubulcus ibis)) barību meklē nevis ūdenī, bet uz sauszemes. Lopu gārnis seko lieliem zālēdājiem, ķerot kukaiņus, kurus iztraucē lielo dzīvnieku pārvietošanās.

Reprodukcija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai arī katrai sugai var būt savas pārošanās un ligzdošanas īpatnības, tomēr kopumā gārņu dzimtas putni veido monogāmus pārus un lielākā daļa ligzdo kolonijās. Bet dumpju un tīģergārņu apakšdzimtas sugas ir vientuļnieces. Kolonijā var ligzdot arī vairākas sugas, kā arī citi ūdensputni. [1] Ligzdošanas vietā pirmie ierodas tēviņi, tie uzsāk ligzdas būvēšanu un tad cenšas piesaistīt mātītes uzmanību. Ligzda parasti atrodas tuvu ūdenim vai uz ūdens ieslēpta krasta augos. Daudzas sugas ligzdo kokos augstu gaisā.

Klasifikācija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Gārņu dzimta