Meža pīles
| Meža pīles Anas (Linnaeus, 1758) |
||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
 Baikāla krīklis (Anas formosa) |
||||||||||||||||
|
||||||||||||||||
Meža pīles, meža pīļu ģints, arī pīļu ģints (Anas) ir viena no peldpīļu (Anatinae) ģintīm, kas pieder pīļu dzimtai (Anatidae). Pīļu ģints apvieno meža pīles, baltvēderus, platknābjus, krīkļus, garkakļus, prīkšķes un citas pīļu sugas.
Satura rādītājs |
Meža pīles Latvijā [izmainīt šo sadaļu]
Latvijā ir sastopamas 7 meža pīļu ģints sugas: baltvēderis (Anas penelope), pelēkā pīle (Anas strepera), krīklis (Anas crecca), meža pīle (Anas platyrhynchos), garkaklis (Anas acuta), prīkšķe (Anas querquedula) un platknābis (Anas clypeata).[1]
Evolūcija [izmainīt šo sadaļu]
Ģenētiskie pētījumi liecina, ka pīļu ģints divas lielākās grupas - meža pīles un krīkļi ir nodalījušies viens no otra vēsturiski ļoti nesen (pleistocēnā) un atšķirības, kas radās, veidojās īsā laika posmā. Vēlākajā laikā liela loma pīļu ģints (Anas) attīstībā bija abu grupu savstarpējai hibridizācijai.[2] Vienīgais veids, kā zinātniski pareizi sakārtot pīļu sistemātiku, ir DNS pētījumi, kas diemžēl notiek lēni un paiet ilgs laiks līdz rezultāti tiek apkopoti. Iespējams, ka dažas grupas ir jāizdala jaunās ģintīs, kā, piemēram, baltvēderi, platknābji, prīkšķes un citi.[3]
Kādreiz pīļu ģintī tika sistematizēta arī bronzspārnu pīle (Speculanas specularis) un Dienvidamerikas cekulpīle (Lophonetta specularioides), kas mūsdienās ir izdalītas atbilstoši bronzspārnu pīļu ģintī (Speculanas) un Dienvidamerikas cekulpīļu ģintī (Lophonetta), kā arī Salvadora pīle (Salvadorina waigiuensis), kas šobrīd tiek sistematizēta dižpīļu apakšdzimtā (Tadorninae).
Sistemātika [izmainīt šo sadaļu]
- Meža pīļu ģints (Anas)
- Amerikas baltvēderis (Anas americana)
- Amerikas melnā pīle (Anas rubripes)
- †Amsterdamas pīle (Anas marecula)
- Austrālijas platknābis (Anas rhynchotis)
- Āfrikas melnā pīle (Anas sparsa)
- Baltvaigu garkaklis (Anas bahamensis)
- Baikāla krīklis (Anas formosa)
- Baltvēderis (Anas penelope)
- Brūnais krīklis (Anas aucklandica)
- Čīles baltvēderis (Anas sibilatrix)
- Dzeltendegungala pīle (Anas poecilorhyncha)
- Dzeltenknābja garkaklis (Anas georgica)
- Dzeltenknābja pīle (Anas undulata)
- Filipīnu pīle (Anas luzonica)
- Garkaklis (Anas acuta)
- Havaju pīle (Anas wyvilliana)
- Hotentotu krīklis (Anas hottentota)
- Indonēzijas krīklis (Anas gibberifrons)
- Jaunzēlandes brūnais krīklis (Anas chlorotis)
- Kalnu krīklis (Anas flavirostris)
- Kanēļa krīklis (Anas cyanoptera)
- Kapzemes krīklis (Anas capensis)
- Kapzemes platknābis (Anas smithii)
- Kastaņbrūnais krīklis (Anas castanea)
- Kempbela krīklis (Anas nesiotis)
- Kergelēna garkaklis (Anas eatoni)
- Klusā okeāna melnā pīle (Anas superciliosa)
- Krīklis (Anas crecca)
- Leisanas pīle (Anas laysanensis)
- Līkais krīklis (Anas falcata)
- Madagaskaras krīklis (Anas bernieri)
- Marianas meža pīle (Anas oustaleti)
- †Maurīcijas pīle (Anas theodori)
- Meksikas pīle (Anas diazi)
- Mellera peldpīle (Anas melleri)
- Meža pīle (Anas platyrhynchos)
- Pelēkais krīklis (Anas gracilis)
- Pelēkā pīle (Anas strepera)
- Peru krīklis (Anas puna)
- Platknābis (Anas clypeata)
- Prīkšķe (Anas querquedula)
- Raibā pīle (Anas fulvigula)
- Sarkanais platknābis (Anas platalea)
- Sarkanknābja pīle (Anas erythrorhyncha)
- Sudraba krīklis (Anas versicolor)
- Zaļspārnu krīklis (Anas carolinensis)
- Zilspārnu krīklis (Anas discors)
Atsauces [izmainīt šo sadaļu]
- ↑ Latvijas putnu sistemātiskais saraksts
- ↑ Carboneras, Carles (1992): Family Anatidae (Ducks, Geese and Swans). In: del Hoyo, Josep; Elliott, Andrew & Sargatal, Jordi (editors): Handbook of Birds of the World, Volume 1: Ostrich to Ducks: 536–629. Lynx Edicions, Barcelona. ISBN 84-87334-10-5
- ↑ Phylogeny and biogeography of dabbling ducks (genus Anas): a comparison of molecular and morphological evidence.
