Meža pīle

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Meža pīle
Anas platyrhynchos (Linnaeus, 1758)
Pīļtēviņš un pīle
Pīļtēviņš un pīle
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Zosveidīgie (Anseriformes)
Dzimta Pīļu dzimta (Anatidae)
Ģints Meža pīles (Anas)
Suga Meža pīle (Anas platyrhynchos)
Izplatība
Anas platyrhynchos distribution map.png
Meža pīles izplatības areāls

Meža pīle jeb mercene[1] (Anas platyrhynchos) ir pīļu dzimtas (Anatidae) zosveidīgais (Anseriformes) putns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas). Lielākās daļas mājas pīļu šķirņu priekštece ir meža pīle.[2]

Tā ir vislabāk zināmā pīle visā pasaulē, jo tās izplatības areāls ir ļoti plašs, aptverot visu Ziemeļu puslodi. Tā nemājo tikai Arktikas tundras zonā, augstkalnu apgabalos un tuksnešos.[3] Meža pīli var sastapt Ziemeļamerikā, Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā Tā ir introducēta Austrālijā un Jaunzēlandē.[4] Vēsturiski meža pīle tiek augstu vērtēta kā medījumu putns.[1]

Meža pīle mājo dažādu ūdenstilpju tuvumā, tās var būt gan upes, gan ezeri, gan dīķi. Tām patīk krūmiem un niedrēm aizauguši krasti. Meža pīles ir elastīgas biotopu izvēlē, teritorijās, kur tās agrāk nav bijušas sastopamas kā ziemotājas, arvien biežāk apmetas pilsētu neaizsalstošajās ūdenstilpēs.

Latvijā meža pīle ir parastākā pīļu suga, kā bieža ligzdotāja sastopama visā teritorijā,[1] samērā lielā skaitā arī pārziemo vietās, kur atrodami neaizsaluši ūdeņi.

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mainoties apgaismojumam, mainās zilo lidspalvu tonis no tumši zilas līdz gaiši zilai
Abiem dzimumiem uz spārniem ir šaura, balta josla

Meža pīles ķermenis ir 50 - 65 cm garš, spārnu izpletums 81 - 98 cm,[3] svars 0,9 - 1,2 kg. Ziemeļos dzīvojošās mežapīles augumā ir lielākas kā dienvidos dzīvojošās. Meža pīlei riesta laikā var ļoti viegli atšķirt tēviņu no mātītes. Tēviņam galva un kakls ir vizuļojoši zaļi melns ar metālisku spīdumu, ap kakla lejasdaļu tam ir balts gredzens. Spārnu iekšējās lidspalvas toties ir vizuļojoši zili melnas ar metālisku spīdumu. Tās var labi redzēt pie izplestiem spārniem. Pavēdere un spārnu apakšdaļa pīļtēviņam ir gandrīz balta, arī astes malējās lidspalvas ir baltas. Krūtis sarkanbrūnas, mugura un spārnu augšpuse tumši pelēkbrūna ar raibumiem. Knābis oranždzeltens, reizēm pat sarkans ar melnu galu. Kājas koši oranžas. Vasarā pēc pārošanās sezonas pīļtēviņa apspalvojums krāsā kļūst līdzīgs mātītes apspalvojumam - brūni pelēks,[5] tomēr joprojām tam ir oranžs knābis un sarkanbrūns krūšu apspalvojums.

Mātīte visu gadu ir brūni raiba, tās krāsai piemīt izcils kamuflāžas efekts, jo mātīte ir vienīgā, kas perē un rūpējas par pīlēniem. Knābis un kājas tai ir tumši brūnas. Abiem dzimumiem ir raksturīga šaura, baltu spalvu josla uz spārniem, kuru vislabāk var novērot lidojumā. Tomēr vasarā baltā josla izzūd. Meža pīlēm kā jau ūdensputniem raksturīgs pirkstus savieno peldplēve, šādas pēdas sauc par pleznām.

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aizvien biežāk Latvijas meža pīles paliek apdzīvoto vietu tuvumā neaizsalstošās ūdenstilpnēs
Meža pīles ligzda

Meža pīle var būt gan nometniece, gan daļēji migrējoša. Eiropas populācija ir daļēji migrējoša.[3] Pamatā ziemeļu reģionu meža pīles ziemas sezonā migrē uz dienvidiem. Daļa Eiropas meža pīļu sasniedz Āfriku.[3] Tā diezgan neveikli staigā, bet labi peld un nirst. Vasaras beigās pīles veido lielus barus, kas kopīgi barojas un meklē labākās barošanās vietas.[6]

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Meža pīle ir visēdāja, tā barojas augu jaunajām lapiņām, pumpuriem, asniem, ūdensaugu jaunajiem dzinumiem, vabolēm, gliemežiem, tārpiem, vardēm, zivtiņām un citiem nelieliem dzīvniekiem.[5]

Reprodukcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Meža pīles veido pāri līdz brīdim, kad mātīte sāk dēt olas. Tad tēviņš pamet mātīti un, ja satiek citu vientuļu mātīti, veido ar to jaunu pāri. Meža pīlēm Latvijā riests sākas aprīlī, maijā. Ligzda tiek vīta uz zemes, ieslēpta zālēs un krūmos. Reizēm ligzda ir diezgan tālu no ūdenstilpes. Meža pīle labprāt izvēlas mākslīgās ligzdvietas.[7] Dējumā ir 9 - 13 olas. Inkubācijas periods ilgst 26 - 28 dienas.[2] Pīlēni izšķiļas pūkaini un spējīgi uzreiz sekot mātei gan uz zemes, gan ūdenī. Tie paši uzreiz spēj ķert kukaiņus, bet paliek cieši pie mātes tās aizsardzībā. Spalvas tiem izaug pēc 50 - 60 dienām.

Klasifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Meža pīlei ir 7 pasugas. Latvijā ir sastopama nominālpasuga Anas platyrhynchos platyrhynchos. Šī pasuga dzīvo visā palearktiskajā zonā, izņemot Grenlandi, kurā dzīvo Grenlandes meža pīle (Anas platyrhynchos conboschas).[8]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]