Peldpīles

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Peldpīles
Anatinae (Linnaeus, 1758)
Filipīnu pīle (Anas luzonica)
Filipīnu pīle (Anas luzonica)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Zosveidīgie (Anseriformes)
Dzimta Pīļu dzimta (Anatidae)
Apakšdzimta Peldpīļu apakšdzimta (Anatinae)

Peldpīles, peldpīļu apakšdzimta (Anatinae) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) apakšdzimtām, kas apvieno dažādu sugu pīles, kurām ir kopīgs zemūdens barošanās veids: tās barību iegūst, iegremdējot ķermeni tikai līdz pusei ūdenī. Tomēr ne visas pīles, kurām ir šāds barošanās veids, tiek sistematizētas šajā apakšdzimtā. Daļa "peldpīļu", piemēram, tiek iedalītas dižpīļu apakšdzimtā (Tadorninae).

Pīļu dzimtas sistematizācijā zinātniekiem nav vienprātības, sistemātika pēdējos gados bieži mainās un daudzu sugu iedalījums ir diskutabls. Pastāv arī vairākas alternatīvas sistemātikas.[1] Peldpīļu apakšdzimtā ir 3 izmirušas pīļu ģintis, kas izmira apmēram 10. gadsimtā. Šajās ģintīs ir 4 sugas (Chelychelynechen quassus, Ptaiochen pau, Thambetochen xanion, Thambetochen chauliodous), kuras visas kopīgi sauc par moanalo pīlēm un kuras visas dzīvoja Havaju salu lielākajās salās, izņemot pašu Havaju.[2]

Peldpīles Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bronzspārnu pīle (Speculanas specularis) šobrīd tiek sistematizēta nevis meža pīļu ģintī (Anas), bet bronzspārnu pīļu ģintī (Speculanas)

Latvijā ir sastopamas 8 peldpīļu sugas: mandarīnpīle (Aix galericulata), baltvēderis (Anas penelope), pelēkā pīle (Anas strepera), krīklis (Anas crecca), meža pīle (Anas platyrhynchos), garkaklis (Anas acuta), prīkšķe (Anas querquedula) un platknābis (Anas clypeata).[3] Tomēr mandarīnpīle iespējams pieder dižpīļu apakšdzimtai.

Sistemātikas diskusijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Peldpīļu apakšdzimtā ir 58 mūsdienās dzīvojošas sugas, kas iedalītas 10 ģintīs. Pirms vairākiem gadiem 1986. gadā pelpīļu ģints tika sadalīta 8 ģintīs.[4] Mūsdienās no meža pīļu ģints (Anas) ir izalītas vēl 2 jaunas ģintis: Dienvidamerikas cekulpīles (Lophonetta) un bronzspārnu pīles (Speculanas).[5] Par vairākām ģintīm zinātniekiem nav vienprātības. Tādas ir, piemēram, Brazīlijas pīles (Amazonetta), par kurām lielākā daļa domā, ka tās ir peldpīles, bet ne visi sistemātiķi. Ir vairākas ģintis, kuras daļa sistemātiķu rosina iedalīt dižpīļu apakšdzimtā. Tādas ir: neparastās pīles (Aix), gredzenotās pīles (Callonetta) un Austrālijas koku pīles (Chenonetta). Par tropu pīlēm (Cairina) valda uzskats, ka viena no divām sugām pieder dižpīlēm, bet otra nirējpīlēm (Aythyinae). Vēl viena diskutabla grupa ir Hartlauba pīles (Pteronetta), kuras tiek rosināts apvienot ar zilspārnu zosīm (Cyanochen) no dižpīļu apakšdzimtas un izveidot jaunu apakšdzimtu.

Mūsdienās pīlēm tiek veikti dažāda rakstura ģenētiskie pētījumi, un daudzie atklājumi ir jau ieviesuši izmaiņas sistemātikā un nākotnes atklājumi ieviesīs jaunas izmaiņas. Jau šobrīd DNS pētījumi ir pierādījuši, ka starp dažādajām pīļu apakšdzimtām (kopumā astoņas), lai arī pastāv morfoloģiskas līdzības, ir lielas ģenētiskas atšķirības un samērā attāla radniecība.[5]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Brazīlijas pīle (Amazonetta brasiliensis)
Amerikas baltvēderis (Anas americana)
Baltvaigu garkaklis (Anas bahamensis)
Hotentotu krīklis (Anas hottentota)
Krīklis (Anas crecca)
Pelēkā pīle (Anas strepera)
Āfrikas pundurzoss (Nettapus auritus)

Iespējams, ka paugurknābja pīles (Sarkidiornis) un tvaikoņpīles (Tachyeres) patiesībā pieder peldpīļu apakšdzimtai nevis dižpīļu apakšdzimtai (Tadorninae), kurā tās ir sistematizētas šobrīd.[5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]