Peldpīles

Peldpīles Anatinae (Linnaeus, 1758)
Filipīnu pīle (Anas luzonica)
Klasifikācija Valsts Dzīvnieki (Animalia) Tips Hordaiņi (Chordata) Klase Putni (Aves) Kārta Zosveidīgie (Anseriformes) Dzimta Pīļu dzimta (Anatidae) Apakšdzimta Peldpīļu apakšdzimta (Anatinae)

Peldpīles, peldpīļu apakšdzimta (Anatinae) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) apakšdzimtām, kas apvieno dažādu sugu pīles, kurām ir kopīgs zemūdens barošanās veids: tās barību iegūst, iegremdējot ķermeni tikai līdz pusei ūdenī. Tomēr ne visas pīles, kurām ir šāds barošanās veids, tiek sistematizētas šajā apakšdzimtā. Daļa "peldpīļu", piemēram, tiek iedalītas dižpīļu apakšdzimtā (Tadorninae).

Pīļu dzimtas sistematizācijā zinātniekiem nav vienprātības, sistemātika pēdējos gados bieži mainās un daudzu sugu iedalījums ir diskutabls. Pastāv arī vairākas alternatīvas sistemātikas. Peldpīļu apakšdzimtā ir 3 izmirušas pīļu ģintis, kas izmira apmēram 10. gadsimtā. Šajās ģintīs ir 4 sugas (Chelychelynechen quassus, Ptaiochen pau, Thambetochen xanion, Thambetochen chauliodous), kuras visas kopīgi sauc par moanalo pīlēm un kuras visas dzīvoja Havaju salu lielākajās salās, izņemot pašu Havaju.

Peldpīles Latvijā

Latvijā ir sastopamas 8 peldpīļu sugas: mandarīnpīle (Aix galericulata), baltvēderis (Anas penelope), pelēkā pīle (Anas strepera), krīklis (Anas crecca), meža pīle (Anas platyrhynchos), garkaklis (Anas acuta), prīkšķe (Anas querquedula) un platknābis (Anas clypeata). Tomēr mandarīnpīle iespējams pieder dižpīļu apakšdzimtai.

Sistemātikas diskusijas

Bronzspārnu pīle (Speculanas specularis) šobrīd tiek sistematizēta nevis meža pīļu ģintī (Anas), bet bronzspārnu pīļu ģintī (Speculanas)

Peldpīļu apakšdzimtā ir 58 mūsdienās dzīvojošas sugas, kas iedalītas 10 ģintīs. Pirms vairākiem gadiem 1986. gadā pelpīļu ģints tika sadalīta 8 ģintīs. Mūsdienās no meža pīļu ģints (Anas) ir izalītas vēl 2 jaunas ģintis: Dienvidamerikas cekulpīles (Lophonetta) un bronzspārnu pīles (Speculanas). Par vairākām ģintīm zinātniekiem nav vienprātības. Tādas ir, piemēram, Brazīlijas pīles (Amazonetta), par kurām lielākā daļa domā, ka tās ir peldpīles, bet ne visi sistemātiķi. Ir vairākas ģintis, kuras daļa sistemātiķu rosina iedalīt dižpīļu apakšdzimtā. Tādas ir: neparastās pīles (Aix), gredzenotās pīles (Callonetta) un Austrālijas koku pīles (Chenonetta). Par tropu pīlēm (Cairina) valda uzskats, ka viena no divām sugām pieder dižpīlēm, bet otra nirējpīlēm (Aythyinae). Vēl viena diskutabla grupa ir Hartlauba pīles (Pteronetta), kuras tiek rosināts apvienot ar zilspārnu zosīm (Cyanochen) no dižpīļu apakšdzimtas un izveidot jaunu apakšdzimtu.

Mūsdienās pīlēm tiek veikti dažāda rakstura ģenētiskie pētījumi, un daudzie atklājumi ir jau ieviesuši izmaiņas sistemātikā un nākotnes atklājumi ieviesīs jaunas izmaiņas. Jau šobrīd DNS pētījumi ir pierādījuši, ka starp dažādajām pīļu apakšdzimtām (kopumā astoņas), lai arī pastāv morfoloģiskas līdzības, ir lielas ģenētiskas atšķirības un samērā attāla radniecība.

Sistemātika

Brazīlijas pīle (Amazonetta brasiliensis)

Amerikas baltvēderis (Anas americana)

Baltvaigu garkaklis (Anas bahamensis)

Hotentotu krīklis (Anas hottentota)

Krīklis (Anas crecca)

Pelēkā pīle (Anas strepera)

Āfrikas pundurzoss (Nettapus auritus)

• Peldpīļu apakšdzimta (Anatinae)
  • Austrālijas koku pīles (Chenonetta)
    • Austrālijas koku pīle (Chenonetta jubata)
  • Brazīlijas pīles (Amazonetta)
    • Brazīlijas pīle (Amazonetta brasiliensis)
  • Bronzspārnu pīles (Speculanas)
    • Bronzspārnu pīle (Speculanas specularis)
  • Dienvidamerikas cekulpīles (Lophonetta)
    • Dienvidamerikas cekulpīle (Lophonetta specularioides)
  • Gredzenotās pīles (Callonetta)
    • Gredzenotā pīle (Callonetta leucophrys)
  • Hartlauba pīles (Pteronetta)
    • Hartlauba pīle (Pteronetta hartlaubii)
  • Meža pīles (Anas)
    • Amerikas baltvēderis (Anas americana)
    • Amerikas melnā pīle (Anas rubripes)
    • †Amsterdamas pīle (Anas marecula)
    • Austrālijas platknābis (Anas rhynchotis)
    • Āfrikas melnā pīle (Anas sparsa)
    • Baltvaigu garkaklis (Anas bahamensis)
    • Baikāla krīklis (Anas formosa)
    • Baltvēderis (Anas penelope)
    • Brūnais krīklis (Anas aucklandica)
    • Čīles baltvēderis (Anas sibilatrix)
    • Dzeltendegungala pīle (Anas poecilorhyncha)
    • Dzeltenknābja garkaklis (Anas georgica)
    • Dzeltenknābja pīle (Anas undulata)
    • Filipīnu pīle (Anas luzonica)
    • Garkaklis (Anas acuta)
    • Havaju pīle (Anas wyvilliana)
    • Hotentotu krīklis (Anas hottentota)
    • Indonēzijas krīklis (Anas gibberifrons)
    • Jaunzēlandes brūnais krīklis (Anas chlorotis)
    • Kalnu krīklis (Anas flavirostris)
    • Kanēļa krīklis (Anas cyanoptera)
    • Kapzemes krīklis (Anas capensis)
    • Kapzemes platknābis (Anas smithii)
    • Kastaņbrūnais krīklis (Anas castanea)
    • Kempbela krīklis (Anas nesiotis)
    • Kergelēna garkaklis (Anas eatoni)
    • Klusā okeāna melnā pīle (Anas superciliosa)
    • Krīklis (Anas crecca)
    • Leisanas pīle (Anas laysanensis)
    • Līkais krīklis (Anas falcata)
    • Madagaskaras krīklis (Anas bernieri)
    • Marianas meža pīle (Anas oustaleti)
    • †Maurīcijas pīle (Anas theodori)
    • Meksikas pīle (Anas diazi)
    • Mellera peldpīle (Anas melleri)
    • Meža pīle (Anas platyrhynchos)
    • Pelēkais krīklis (Anas gracilis)
    • Pelēkā pīle (Anas strepera)
    • Peru krīklis (Anas puna)
    • Platknābis (Anas clypeata)
    • Prīkšķe (Anas querquedula)
    • Raibā pīle (Anas fulvigula)
    • Sarkanais platknābis (Anas platalea)
    • Sarkanknābja pīle (Anas erythrorhyncha)
    • Sudraba krīklis (Anas versicolor)
    • Zaļspārnu krīklis (Anas carolinensis)
    • Zilspārnu krīklis (Anas discors)
  • Neparastās pīles (Aix)
    • Koku pīle (Aix sponsa)
    • Mandarīnpīle (Aix galericulata)
  • Pundurzosis (Nettapus)
    • Āfrikas pundurzoss (Nettapus auritus)
    • Tropu pundurzoss (Nettapus coromandelianus)
    • Zaļā pundurzoss (Nettapus pulchellus)
  • Tropu pīles (Cairina)
    • Baltspārnu pīle (Cairina scutulata)
    • Muskuspīle (Cairina moschata)

Iespējams, ka paugurknābja pīles (Sarkidiornis) un tvaikoņpīles (Tachyeres) patiesībā pieder peldpīļu apakšdzimtai nevis dižpīļu apakšdzimtai (Tadorninae), kurā tās ir sistematizētas šobrīd.