Zosveidīgie

Vikipēdijas lapa
Zosveidīgie
Anseriformes (Wagler, 1831)
Meža zoss (Anser anser)
Meža zoss (Anser anser)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
ApakšklaseĪstie putni (Neornithes)
InfraklaseNeognati (Neognathae)
VirskārtaVistu un zosu virskārta (Galloanserae)
KārtaZosveidīgie (Anseriformes)
Zosveidīgie Vikikrātuvē

Zosveidīgie (Anseriformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder neognatu infraklasei (Neognathae). Zosveidīgo kārtā ir apmēram 170 mūsdienās dzīvojošas sugas,[1] kas sistematizētas 3 dzimtās. Pazīstamākie zosveidīgie putni ir pīles, zosis un gulbji.

Visi zosveidīgie putni ir ūdensputni, kas labi piemēroti dzīvei uz ūdens virsmas. Tie labi peld un nirst, tiem ir pleznveidīgas pēdas, tie spēj baroties zem ūdens, lai gan dažas sugas dzīvo gandrīz tikai uz sauszemes.

Zosveidīgie Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Meža pīle (Anas paltyrhynchos) ir visbiežāk sastopamais zosveidīgais putns Latvijā

Latvijā ir sastopamas 35 zosveidīgo sugas,[2] no kurām 6 sugas ir iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā.[1] Visbiežāk sastopamās sugas Latvijā ir: meža pīle (Anas paltyrhynchos), paugurknābja gulbis (Cygnus olor), prīkšķe (Anas querquedula), krīklis (Anas crecca) un cekulpīle (Aythya fuligula). Kopumā Latvijā visretāk sastopamie zosveidīgie ir zosis. No visām sastopamajām zosīm ligzdo vienīgi meža zoss (Anser anser).[1]

Vienīgās pīļu sugas, kas Latvijā ligzdo koku dobumos vai piemērotos būrīšos, ir gaigala (Bucephala clangula) un lielā gaura (Mergus mergansser).[1] Pārējie zosveidīgie putni veido ligzdas uz zemes.

Evolūcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arī kliedzējzosu knābjiem piemīt zosveidīgo knābju funkcijas, attēlā dienvidu kliedzējzoss (Chauna torquata)

Vissenākais zināmais zosveidīgais putns ir Vegavis iaai, kas dzīvoja krīta periodā.[3] Pastāv viedoklis, ka zosveidīgajiem un vistveidīgajiem putniem bija kopīgs priekštecis, no kura attīstījās abas kārtas, tādēļ tās tiek sistematizētas vistu un zosu virskārtā (Galloanserae).

Jau senajiem zosveidīgajiem putniem attīstījās tāds knābis, kāds tas ir joprojām mūsdienu sugām. Knābja apakšdaļa ir plakana, bet augšdaļa velvēta. Knābis un mēle strādā kā vienots mehānisms ūdens iesūkšanai caur knābja galu un vienlaicīgi ūdens izspiešanai pa knābja malām. Knābja augšdaļā atrodas rinda ar smalkām filtra plāksnītēm, kas uzķer nelielas barības daļiņas, kuras tiek pēc tam nolaizītas un norītas. Visiem zosveidīgajiem putniem mūsdienās ir šāds knābis.

Papildus tam dažas sugas ieguvušas alternatīvus barošanās veidus, kā zosis, kas ganās zālē, un gauras, kas medī zivis. Pat kliedzējzosu knābim, kurš ārēji atgādina plēsīgo putnu knābi, piemīt zosveidīgo knābju fukcijas.

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltā pundurzoss (Nettapus coromandelianus) ir mazākais zosveidīgais putns

Zosveidīgie putni ir vidēji lieli vai lieli putni ar pleznainām kājām un masīvu ķermeni. Tiem ir garš kakls, toties īsas kājas. Lielākie šīs kārtas pārstāvji ir gulbji,[4] no kuriem lielākie ir ziemeļu gulbis (Cygnus cygnus), paugurknābja gulbis (Cygnus olor) un taurētājgulbis (Cygnus buccinator). Dažādos avotos par lielāko tiek saukta viena no šīm sugām.[1][5] Tomēr garākie ķermeņi ir taurētājgulbjiem, sasniedzot 183 cm garumu, un smagākais datētais gulbis ir paugurknābja gulbis, sasniedzot 23 kg svaru. Gulbji ir ne tikai lielākie zosveidīgie putni, tie ir arī lielākie lidojošie putni pasaulē. Mazākais zosveidīgais putns ir baltā pundurzoss (Nettapus coromandelianus), kas ir apmēram 30 cm gara un sver 270 g. Kliedzējzosis izskatās līdzīgi zosīm, tikai to galvas ir mazas un atgādina vistu galvu. Pīlēm, gulbjiem un zosīm ir plati spārni, kuru gali ir smaili.

Piecas zosveidīgo sugas nespēj lidot: Magelāna tvaikoņpīle (Tachyeres pteneres), baltgalvas tvaikoņpīle (Tachyeres leucocephalus), Folklendu tvaikoņpīle (Tachyeres brachypterus), brūnais krīklis (Anas aucklandica) un Snērsu salu krīklis (Anas nesiotis). Zosis un gulbji spalvas maina vienu reizi gadā, bet pīles divas reizes gadā. Kamēr zosveidīgie putni maina spalvas, tie nespēj lidot, izņemot žagatzosi (Anseranas semipalmata) un kliedzējzosis, kuras spalvas maina pakāpeniski.[5]

Klasifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zosveidīgie un vistveidīgie putni ir visprimitīvākie putni neognatu apakšklasē (Neognathae). Zinātniekiem nav vienprātības par sistematizāciju pīļu dzimtas (Anatidae) dažām apakšdzimtām, piemēram, peldpīļu apakšdzimtu (Anatinae) un dižpīļu apakšdzimtu (Tadorninae).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]