Milēta

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Milēta (grieķu - Miletos) - grieķu polisa Jonijā (Mazāzijas rietumu piekraste). Pirmā grieķu parādīšanās šajā teritorijā tiek datēta ar 16.gs. pr. Kr. 2. un 1.gadutūkstoša pr. Kr. mijā uz Milētu pārcēlās jauns grieķu-joniešu kolonistu vilnis. Tie bija Atikas iedzīvotāji vadībā ar Kodra valdnieka dēlu Neleju (pēc citas versijas pilsētā apmetās izceļotāji no Pilosas (angļu - Pylos) pēc doriešu iebrukuma Peloponēsas pussalā).

Milētai bija nozīmīga loma grieķu kolonizācijā 8.-6.gs. pr. Kr. Tradīcijās pilsētai pieraksta aptuveni 80 koloniju nodibināšanu.[1]

Milētas uzplaukums notiek tirāna Frasibulas laikā (aptuveni 610.-600.g. pr. Kr.).

6.gs. pr. Kr. Milēta nonāca persiešu varā, bet 500.gadā pr. Kr. šī pilsēta kļuva par vadošo joniešu pilsētu sacelšanās rīkošanā pret persiešu jūgu. Pēc sacelšanās sakāves 494.gadā pr. Kr. persieši nopostīja Milētu, bet 479.gadā pr. Kr. pilsētu no jauna sāka atjaunot. Pilsēta tika uzcelta pēc Hipodama principa, kurš paredzēja četras galvenās ielas un trīs šķērsielas. 334.gadā pr. Kr. Milēta tika iekļauta Aleksandra Lielā valsts sastāvā, bet 129.gadā pr. Kr. to iekaroja Roma.

Milēta - filozofu Talesa, Anaksimandra un Anaksimena un vēsturnieka Hekateja dzimtene.

Izrakumi Milētā tiek veikti kopš 20.gs. sākuma.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Античный мир. В терминах, именах и названиях. Лисовый И.А., Ревяко К.А., Минск, 2001.g., 144.lpp. ISBN 985-01-0366-3