Taless

Taless; Θαλῆς ὁ Μιλήσιος
Personīgā informācija
Dzimis	624-625. gads p.m.ē.; Milēta, Senā Grieķija
Miris	547-546. gads p.m.ē.;
Vispārīgā informācija
Skola, tradīcija	Pirmssokratiķi
Galvenās intereses	Ētika, metafizika, dzeja, matemātika, astronomija
Valoda	sengrieķu valoda

Taless no Milētas (Θαλῆς ὁ Μιλήσιος, ap 624—546 p.m.ē.) ir pirmssokratiskais domātājs. Tiek uzskatīts par pirmo filozofu un Jonijas skolas dibinātāju. Taless bija viens no grieķu septiņiem gudrajiem. Talesa darbi nav saglabājušies, taču par viņa dzīvi, filozofiskajiem uzskatiem un atklājumiem vēstī nostāsti un leģendas.

Dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Taless dzīvoja Milētas pilsētā, Mazāzijas rietumu krastā (šodien — Turcijas teritorijā, Ajdinas apgabalā), pie Meandras upes iztekas. Vēsturnieki pieļauj, ka viņa tēvs ir bijis feniķietis, bet māte — grieķiete. Filozofs bija zinātnieks, ievērojams tirgotājs, valstsvīrs. Leģendas liek noprast, ka Taless bijis patriotiski noskaņots un aktīvi piedalījies savas pilsētas politiskajā dzīvē.

Ūdens kā pirmpamats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Taless par visa pirmvielu uzskatīja ūdeni nemitīgā kustībā, no kā izveidojies viss pārējais. No ūdens pārvērtībām viss ir radies, un par to viss arī pārtop. Viņš arī apgalvoja, ka zeme ir plakans disks, kas peld virs pirmatnējā ūdens.

Atklājumi zinātnē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Taless kļuva ievērības cienīgs ar to, ka pareģoja saules aptumsumu, kas, kā tiek uzskatīts, notika 585. gadā p.m.ē. Taless esot bijis Ēģiptē un tādējādi atnesis grieķiem no Ēģiptes ģeometriju. Viņš esot atklājis veidu, kā aprēķināt attālumu no kuģa jūrā, kā arī piramīdas augstumu pēc ēnas, ko tā met. Daudzi citi ģeometriski aprēķini tiek piedēvēti viņam, bet iespējams, ka tie ir maldīgi.