Milzu upjucirslis
| Milzu upjucirslis Potamogale velox (Du Chaillu), 1860) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Apakšklase | Dzemdētājzīdītāji (Theria) |
| Infraklase | Placentāļi (Eutheria) |
| Virskārta | Āfrikas placentāļi (Afroinsectiphilia) |
| Kārta | Tenrekveidīgie (Afroinsectiphilia) |
| Dzimta | Tenreku dzimta (Tenrecidae) |
| Apakšdzimta | Potamogalinae |
| Ģints | Upjuciršļi (Potamogale) |
| Suga | Milzu upjucirslis (Potamogale velox) |
| Izplatība | |
 | |
 Milzu upjucirslis Vikikrātuvē | |
Milzu upjucirslis, arī lielais ūdrtenreks[1] (Potomogale velox) ir tenreku dzimtas zīdītājs, kas sastopams Āfrikas centrālajā daļā. Vienīgais ģints pārstāvis. Neraugoties uz nosaukumu, upjucirslis nepieder ciršļveidīgo kārtai.
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ķermeņa garums 29—35 cm, kopā ar asti 53—64 cm. Ārēji atgādina ūdru. Viena no raksturīgākajām pazīmēm ir garā, platā aste, kuru peldot viļņveidīgi kustina, līdzīgi zivij. Apmatojums mīksts un zīdains. Šādi grāmatā "Pārpildītais šķirsts" milzu upjucirsli apraksta Džeralds Darels:
"Tas bija turpat divas pēdas garš, pie kam auguma lielāko daļu veidoja aste. Šī spēcīgā, muskuļotā ķermeņa daļa bija saplacināta nevis no augšas un apakšas kā ūdrim, bet gan no sāniem — kā kurkulim. Astes apmatojums bija tik īss un gludi pieguļošs, ka izskatījās, it kā aste būtu apvilkta ar spīdīgu, pulētu ādu. Ķermeņa virspuse bija melna, bet ķepas, vēders, kakls un krūtis — koši balti. Nelielais ķermenis drukns, galva nedaudz saspiesta. Purns un vaigi ap degunu tādi kā pietūkuši un apauguši ar veselu mežu baltu, īsu ūsu. No augšas raugoties, upjuciršļa galva atgādināja vesera galviņu. Kājas bija mazas un glītas, un ačeles spīguļoja kažokā kā sīki ahātiņi.
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Āfrikas centrālais tropisko lietus mežu apgabals, no Nigērijas un Centrālāfrikas Republikas dienvidiem caur Ekvatoriālo Gvineju, Gabonu, Kamerūnu, Kongo Republiku, Kongo Demokrātisko Republiku līdz Angolas un Zambijas ziemeļiem. Neliela populācija mīt lietus mežā Ugandas un Kenijas pierobežā.
Dzīvesveids
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzīvo lietus mežu upēs, strautos, arī dīķos un purvos. Upju krastos meklē barību un vairojas. Aktīvs naktīs, dienas laikā parasti uzturas pašu raktās alās, kuru ieeja atrodas zem ūdens līmeņa.
Barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielākajai daļai pamatbarība krabji, ēdienkarti papildina vardes, zivis, gliemji un kukaiņi.
Aizsardzība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kaut arī milzu upjuciršļu skaits samazinās, tie pagaidām nav ierindoti apdraudēto sugu sarakstā. Lielākās briesmas rada mežu izciršana un zemes erozija. Daļa iekļūst zvejas tīklos un zvejnieku slazdos. Nebrīves apstākļos iedzīvojas slikti un parasti aiziet bojā. Tiek medīts ādas dēļ.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Milzu upjucirslis |
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Nora Sloka. Zooģeogrāfija. Rīga. Zvaigzne. 1979.
- Džeralds Darels. Pārpildītais šķirsts. Rīga. Zinātne. 1977.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Nora Sloka. Zooģeogrāfija. Rīga. Zvaigzne. 117. lpp.