Zambija

Zambijas Republika Republic of Zambia
Karogs Ģerbonis
Devīze: One Zambia, One Nation (Viena Zambija, viena nācija)
Himna: Stand and Sing of Zambia, Proud and Free (Stāvu un dziedi Zambijā lepni un brīvi)
Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta)		Lusaka1 15°25′S 28°17′E
Valsts valodas		angļu valoda2
Valdība		Republika
-	Prezidents	Maikls Sata (Michael Sata)
-	Premjerministrs	Gajs Skots (Guy Scott)
Neatkarība
-	Deklarēta	1964. gada 24. novembrī
Platība
-	Kopā	752 618 km² (39.)
-	Ūdens (%)	1
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2009. g.	12 935 000 (71.)
-	Blīvums	17,2/km² (191.)
IKP (PPP)		2009. gada aprēķins
-	Kopā	$18,454 miljardi
-	Uz iedzīvotāju	$1541
HDI (2007)		▲ 0,481 (zems) (164.)
Valūta		Zambijas kvanča (ZMK)
Laika josla		CET (UTC+2)
Interneta domēns		.zm
ISO 3166-1 kods		894 / ZMB / ZM
Tālsarunu kods		+260

Zambija (angļu: Zambia, izrunā: [ˈzæmbiə]), oficiāli Zambijas Republika (Republic of Zambia), ir valsts Āfrikas dienvidos. Robežojas ar Angolu (1110 km), Kongo Demokrātisko republiku (1930 km), Malāviju (837 km), Mozambiku (419 km), Namībiju (233 km), Tanzāniju (338 km), Zimbabvi (797 km).

Vēsture

Deivids Livingstons 1855. gadā bija pirmais baltais cilvēks, kas redzēja Zambezi upes ūdenskritumu, ko viņš par godu karalienei Viktorijai nosauca par Viktorijas ūdenskritumu.

Viktorijas ūdenskritums

1888. gadā Sesils Rods no vietējiem cilšu vadoņiem ieguva minerālu izpētes tiesības. Tajā pašā gadā Ziemeļrodēzija (Zambija) un Dienvidrodēzija (Zimbabve) tika pasludinātas par Britu impērijas interešu zonu. 1924. gadā Ziemeļrodēzija oficiāli tika pasludināta par Britu protektorātu.

1953. gadā abas Rodēzijas un Njasalanda (Malavi) tika apvienotas Rodēzijas un Njasalandas federācijā. Federācija, kuras mērķis bija mēģināt saglabāt balto ieceļotāju kontroli, nebija dzīvotspējīga. 1962. gada vēlēšanās uzvarēja āfrikāņu partijas. 1963. gada 31. decembrī federācija beidza pastāvēt un Ziemeļrodēzija kļuva par Zambijas republiku 1964. gada 24. oktobrī.

Neatkarība

Pēc neatkarības iegūšanas, neskatoties uz minerālvielu bagātību, Zambijai nācās saskarties ar izglītotu ierēdņu trūkuma problēmu.

Netrūka problēmu arī ar kaimiņvalstīm. Dienvidrodēzija pasludināja neatkarību, un tajā ar spēka palīdzību pie varas turējās balto ieceļotāju minoritāte. Mozambika un Angola joprojām bja Portugāles kolonijas. Namībiju kontrolēja Dienvidāfrikas republika. Nav pārsteidzoši, ka Zambija aktīvi atbalstīja kaimiņvalstu neatkarības cīnītājus.

1970. gadu beigās Mozambika, Angola un Zimbabve ieguva neatkarību. Taču jaunās kaimiņvalstis plosīja pilsoņu karš. Zambijas galvenās eksportpreces — vara — cena kritās, un valsts sāka aizņemties līdzekļus no starptautiskajām bankām.

Politika

Kenets Kaunda bija Zambijas līderis no 1964. līdz 1991. gadam. Viņš vadīja valsts neatkarības kustību. 1959. gadā viņš izveidoja Apvienoto Nacionālās Neatkarības Partiju.

Kenets Kaunda

Līdz 1972. gadam Zambijā pastāvēja daudzpartiju sistēma ar trim galvenajām partijām. 1973. gadā tika pieņemta jauna konstitūcija un izveidota vienpartijas valsts. Vienīgā partija valstī bija Apvienotā Nacionālās Neatkarības Partija, kuras centrālā komiteja faktiski vadīja valsti.

Pēc demonstrācijām 1990. gada decembrī prezidents Kenets Kaunda atcēla vienpartijas sistēmu, un valstī atkal tika nodibināta daudzpartiju sistēma.