Ūdri

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par dzīvniekiem. Par citām jēdziena Ūdri nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Ūdri
Lutrinae (Bonaparte, 1838)
Eiropas ūdrs (Lutra lutra)
Eiropas ūdrs (Lutra lutra)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Plēsēji (Carnivora)
Apakškārta Suņveidīgie (Caniformia)
Virsdzimta Caunveidīgie (Musteloidea)
Dzimta Caunu dzimta (Mustelidae)
Apakšdzimta Ūdri (Lutrinae)

Ūdri jeb ūdru apakšdzimta (Lutrinae) ir viena no caunu dzimtas (Mustelidae) apakšdzimtām un pieder pie plēsēju suņveidīgo apakškārtas (Caniformia). Ūdru apakšdzimta apvieno 14 ūdru sugas, kas iedalās 7 ģintīs.[1] Visbiežāk sugu skaits tiek minēts 13, jo zinātnieki vēl nav pabeiguši DNS pētījumus Kongo īsnagu ūdram, un tiem nav vienprātības, vai tā ir pastāvīga suga vai Kāpas īsnagu ūdra pasuga.[2]

Ūdri ir sastopami gandrīz visos kontinentos, izņemot Austrāliju un Antarktīdu.[1] Un tie ir gan saldūdens, gan sālsūdens dzīvnieki. Ūdri pamatā dzīvo ūdenstilpju krastos, un tie iepeld ūdenī tikai, lai medītu. Pārējā laikā, kad netiek medīts, ūdri dzīvojas pa krastu, lai nepārmērcētu savus kažokus. Tomēr kalāni lielāko daļu sava mūža pavada jūrā.

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Āzijas īsnagu ūdrs ir mazākais no visiem ūdriem

Ūdriem ir slaidi, gari ķermeņi un relatīvi īsas kājas, ķepām ir peldplēves. Lielākai daļai ir asi nagi, un visiem, izņemot kalānus, ir gara, muskuļota aste. Ūdru kažoks ir dubults, to pavilna ir mīksta un bieza, bet to no ūdens sargā gara akotspalva. Pavilna zem akotspalvas saglabājas sausa, un tā kā starp apmatojuma spalviņām ir ieslēgts gaiss, tad ūdram zem ūdens ir silti. Atšķirībā no citiem jūras zīdītājiem ūdriem nav zemādas tauku, kas tos sargātu no aukstuma, tādēļ sausa pavilna ir ļoti svarīga ūdra labsajūtai.[3]

Ūdri ir ļoti aktīvi dzīvnieki. Lielākā daļa no tiem dzīvo aukstā ūdenī, tādēļ tiem ir ne tikai ir ūdenim piemērots kažoks, bet, lai saglabātu ķermeņa siltumu, ūdri daudz ēd. Piemēram, Eiropas ūdrs katru dienu apēd tik daudz barības, ko var salīdzināt ar 15% no tā svara, bet kalānam atkarībā no ūdens temperatūras jāapēd 20 - 25% barības, salīdzinot ar paša svaru. Ja ūdens temperatūra ir 10 °C, tad katru stundu ūdrs noķer 100 gramus zivju, lai izdzīvotu. Lielākā daļa ūdru dienā medībām veltī 3 - 5 stundas, bet mātīte, kas zīda mazuļus, 8 stundas.

Ūdri ir ļoti rotaļīgi un atraktīvi dzīvnieki. Dažādām sugām ir dažādas sociālās struktūras; ir sugas, kuru indivīdi ir izteikti vientuļnieki, bet ir sugas, kas ir sociālas un dzīvo baros.

Lielākais no visiem ūdriem ir Brazīlijas dižūdrs, kura ķermeņa garums var sasniegt 1,8 m un svars 45 kg. Starp saldūdens ūdriem tas ir arī vislielākais ūdensmīlis. Toties Āzijas īsnagu ūdrs ir vismazākais no visiem ūdriem.[4] Tā garums no degungala līdz astes galam ir 0,9 m, svars 5 kg.

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ūdri galvenokārt barojas ar ūdens dzīvniekiem un pamatā ar zivīm un vēžveidīgajiem. Bet tie ēd arī kukaiņus, vardes, putnus un citus mazus dzīvniekus.[5]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

apakšdzimta Ūdri (Lutrinae)

Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]