Olga Zabeļinska

Vikipēdijas lapa
Olga Zabeļinska
Ольга Забелинская
Olga Zabeļinska 2020. gadā
Personas dati
Dzimusi 1980. gada 10. maijā (43 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Ļeņingrada, Krievijas PFSR, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Augums 170 cm[1]
Svars 61 kg
Komandas informācija
Loma braucēja
Amatieru komandas
Sezonas Komanda
2010 Koga Miyata (uzaicināta)
2018 Velo Alanya Cycling Team (uzaicināta)
Profesionālās komandas
Sezonas Komanda
2001–2002 Carpe Diem–Itera[2]
2003 Velodames–Colnago[2]
2004 Equipe Nürnberger Versicherung[2]
2006 Fenixs–Colnago[2]
2010–2011 Safi–Pasta Zara[2]
2012–2014 RusVelo[2]
2016–2017 Bepink
2018–2020 Cogeas[3]

Olga Zabeļinska (krievu: Ольга Серге́евна Забелинская; dzimusi 1980. gada 10. maijā) ir Krievijā dzimusi Uzbekistānas riteņbraucēja. Sacensībās pārstāvot Krieviju, ieguvusi trīs olimpiskās medaļas, bet 2018. gadā nomainīja sporta pilsonību uz Uzbekistānu.[4]

Karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ļeņingradā (tagad Sanktpēterburga) dzimusī Zabeļinska 1997. gadā divas reizes kļuva par junioru pasaules čempioni šosejas un treka individuālajā braucienā. 1998. gada Pasaules čempionātā junioru konkurencē izcīnīja sudraba medaļu gan grupas, gan individuālajā braucienā.

Viņa izlaida 2004. gada olimpiskās spēles, jo bija bērna gaidībās. 2006. gadā Zabeļinska pameta sacensību riteņbraukšanu, bet 2009. gadā tajā atgriezās.[5]

Viņa kvalificējās 2012. gada vasaras olimpiskajām spēlēm Londonā, kur izcīnīja bronzas medaļu gan grupas, gan individuālajā braucienā.[6][7] Pēc tam viņa izcīnīja sudraba medaļu individuālajā braucienā 2016. gada olimpiskajās spēlēs. Viņa bija pirmā krievu riteņbraucēja, kura izcīnījusi divas olimpiskās medaļas šosejas sacensībās.

Dopings[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2014. gada jūlijā tika paziņots, ka Zabeļinskai pavasarī notikušās starptautiskās sacensībās atklātas pozitīvas oktopamīna analīzes.[8] 2016. gada februārī viņa pieņēma 18 mēnešu diskvalifikāciju, kuru viņa jau bija izcietusi un kuras termiņš beidzās 2015. gada septembrī.[9]

Personīgā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zabeļinska ir olimpiskā čempiona bijušā riteņbraucēja Sergeja Suhoručenkova meita. Viņa tika šķirta no tēva un viņi pirmo reizi tikās, kad Zabeļinskai bija 16 gadi. Viņai ir trīs bērni.[10] Kopš 2012. gada viņa pavada ziemas Kiprā, kur trenējas, bet vasaras Sanktpēterburgā.[11]

Zabeļinska Krievijas izlases formā 2012. gadā

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ «Archived copy». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-04-07. Skatīts: 2014-04-06.
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 «Olga Zabelinskaya». Cycling Archives. Skatīts: 2014. gada 21. septembris.
  3. ↑ «Organico di 15 atlete per la Cogeas-Mettler con Olga Zabelinskaya e Amber Neben» [Roster of 15 athletes for Cogeas-Mettler with Olga Zabelinskaya and Amber Neben]. Cicloweb.it (itāļu) (Cicloweb). 2019. gada 2. janvāris. Skatīts: 2019. gada 10. februāris.
  4. ↑ «Olga Zabelinskaya wins gold for Uzbekistan in Track Cycling Challenge group race in Switzerland». KUN.UZ (WEB EXPERT МЧЖ). 2018. gada 20. decembris. Skatīts: 2019. gada 10. februāris.
  5. ↑ Ванденко, А. (July 31, 2012). (ru)Sovetsky Sport (Moscow) 2012 (115 (18768)). http://www.sovsport.ru/gazeta/article-item/542204.
  6. ↑ «Olga Zabelinskaya». London2012.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 8. decembrī. Skatīts: 2012. gada 25. jūlijs.
  7. ↑ «Olympics cycling: Lizzie Armitstead wins silver medal». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-10-27. Skatīts: 2012-07-29.
  8. ↑ «Двукратный призер Игр-2012 Ольга Забелинская сдала положительный допинг-тест». sports.ru (krievu). 2014. gada 15. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 3. aprīlī. Skatīts: 2021. gada 28. augustā.
  9. ↑ «Zabelinskaya accepts 18-month suspension for octopamine positive». Cycling News. 2016. gada 17. februāris. Skatīts: 2016. gada 18. februāris.
  10. ↑ Елена Данилевич. «Феномен Забелинской. Как мать троих детей выиграла серебро Олимпиады». Аргументы и Факты (krievu), 2016. gada 12. augusts.
  11. ↑ (krievu). Sports.ru http://www.sports.ru/tribuna/blogs/radiozenit/352314.html. Skatīts: 2012. gada 16. augusts. Tukšs vai neesošs |title=

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Olga_Zabeļinska&oldid=3916873"