Kipra

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kipras Republika
Κυπριακή Δημοκρατία
Kıbrıs Cumhuriyeti
Kipras karogs Kipras ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaὝμνος εἰς τὴν Ἐλευθερίαν
Location of Cyprus
Kipras atrašanās vieta Eiropā
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Nikosija
35°08′N 33°28′E
Valsts valodas grieķu valoda
turku valoda
Etniskās grupas  77% grieķi
18% turki
5% citi
Valdība Prezidentāla republika
 -  Prezidents Dimitris Hristofis
Neatkarība
 -  no Apvienotās Karalistes 1959. gada 19. februārī 
Iestāšanās ES 2004. gada 1. maijā
Platība
 -  Kopā 9 251 km² (167.)
 -  Ūdens (%) 3,76
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2010. gadā. g. 870 000 
 -  Blīvums 117/km² (85.)
IKP (PPP) 2009. gadā. gada aprēķins
 -  Kopā 22,746 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju 28 544 
HDI (2007)  (0,914 ļoti augsts) (32.)
Valūta Eiro (EUR)
Laika josla EET (UTC+2)
 -  Vasarā (DST) EEST (UTC+3)
Interneta domēns .cy
ISO 3166-1 kods 196 / CYP / CY
Tālsarunu kods +357

Kipra oficiāli Kipras republika ir salu valsts austrumu Vidusjūrā. Tā ir trešā lielākā sala Vidusjūrā pēc Sicīlijas un Sardīnijas. Kipra atrodas uz austrumiem no Grieķijas, uz dienvidiem no Turcijas un Sīrijas,uz rietumiem no Libānas, uz ziemeļrietumiem no Gazas joslas un Izraēlas, un uz ziemeļiem no Ēģiptes.

Kipra ir trešā visvairāk apdzīvotā valsts Vidusjūrā un tā ir viena no populārākajām tūristu galamērķiem. 2004. gada 1. maijā Kipra kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti un 2008. gada 1. janvārī Kipras republika pievienojās eirozonai.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kipra ir trešā lielākā sala Vidusjūrā gan pēc platības, gan iedzīvotāju skaita. Lielākas par Kipru ir Itālijai piederošās salas Sicīlija un Sardīnija. Tā ir arī 81. lielākā salu valsts pēc platības pasaulē un 49. pēc iedzīvotāju skaita. Valsts izmēri ir 240 kilometri garumā un līdz 100 kilometriem platumā.

Kipra atrodas 75 kilometrus no Turcijas, 105 kilometrus no Sīrijas, 108 kilometrus no Libānas, 200 kilometrus no Izraēlas, 380 kilometrus no Ēģiptes, 280 kilometrus no Grieķijai piederošās Dodekanesas salas, 400 kilometrus no Rodas salas un 800 kilometru attālumā no Grieķijas.

Salas centrālā daļa ir līdzena, kalni atrodas salas ziemeļos un dienvidos. Lielākās kalnu grēdas ir Pentadaktila kalni ziemeļos un Trodosa kalni Kipras centrālajā un dienvidrietuma daļā. Trodosa kalni apņem lielāko daļu salas dienvidu un rietumu daļu. Augstākais punkts Kiprā ir Olimps, kura augstums sasniedz 1952 metrus, atrodas Trodosa kalnu centrālajā daļā. Pentadaktila kalni ir ievērojami mazāki, tie ir izvietojušies gar ziemeļu piekrasti un to augstākais punkts sasniedz 1024 metru augstumu. Starp kalnu grēdām atrodas auglīgais Mesaorijas līdzenums.

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kiprā ir izteikts vidusjūras klimats ar sausu, karstu vasaru un mēreni mitru, siltu ziemu. Lietus mēdz būt periodā no novembra līdz martam, tomēr vidēji 330 dienas gadā ir saulainas. Sniegs ir iespējams tikai Trodosa kalnos, centrālajā Kipras daļā.

Vasaras Kiprā ir karstas, it īpaši jūlijā un augustā, kad gaisa temperatūra sasniedz 33°C dienas laikā un 23°C naktī, bet jūnijā un septembrī vidējā gaisa temperatūra sasniedz ap 30°C dienā un ap 20°C naktī.

Gada vidējā temperatūra jūrā ir no 22°C līdz 23°C augsta. No 17°C februārī līdz 27°C līdz 28°C augustā.