Uzbekistāna

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Uzbekistānas Republika
O‘zbekiston Respublikasi
Ўзбекистон Республикаси
Uzbekistānas Republikas karogs Uzbekistānas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaUzbekistānas valsts himna
Location of
Galvaspilsēta Taškenta
41°16′N 69°13′E / 41.267°N 69.217°E / 41.267; 69.217
Valsts valodas Uzbeku valoda
Valdība
 -  Valsts prezidents Isloms Karimovs
 -  Premjers Šavkats Mirzijojevs
Neatkarība no PSRS
 -  Uzbeku PSR 1924. gada 27. oktobrī 
 -  Proklamēšana 1991. gada 1. septembrī 
Platība
 -  Kopā 447 400 km² 
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2007. g. 27.372.000 
 -  Blīvums 59/km² (136)
IKP (PPP) 2007. gada aprēķins
 -  Kopā USD 64,201 miljardiUzbekistan. International Monetary Fund. Atjaunināts: 2008-10-09. 
 -  Uz iedzīvotāju USD 2.389 
Džini koef. (2000) 26,8 0,21 (vidējs) (95)
HDI (2007) 0,702 (vidējs) (113)
Valūta Uzbekistānas soms (UZS)
Laika josla UZT (UTC+5)
 -  Vasarā (DST) nav (UTC+5)
Interneta domēns .uz
Tālsarunu kods +998

Uzbekistāna, oficiāli Uzbekistānas Republika (uzbeku: O‘zbekiston Respublikasi, Ўзбекистон Республикаси), ir valsts Vidusāzijā. Tā robežojas ar Kazahstānu rietumos un ziemeļos, Kirgizstānu un Tadžikistānu austrumos, Afganistānu un Turkmenistānu dienvidos.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krievijas armija ienākšana Samarkandā 1868. gada 8. jūnijā (N. Karazina glezna, 1888).

Tagadējās Kazahstānas dienvidu daļā 1428. — 1468. gadā pastāvēja Uzbeku haniste, ko pēc tās hana Abulhaira (uzbeku: Abulxayrxon) nāves pakļāva Kazahu haniste. Viņa mazdēls hans Muhameds Šeibani (uzbeku: Muhammad Shayboniy) kļuva par Timura pēcteča Samarkandas sultāna Ahmedmirzas karavadoni, bet no 1501. līdz 1510. gadam atkaroja Timura pēctečiem visu tagadējās Uzbekistānas teritoriju. Viņa pēcteči nodibināja Buhāras un Hivas hanistes, kas pastāvīgi karoja viena ar otru. Sakarā ar jūras ceļu atklāšanu tirdzniecība pa Zīda ceļu samazinājās un Vidusāzijas pilsētu nozīme samazinājās. 1709. gadā no Buhāras hanistes atdalījās Kokandas haniste, 1785. gada Buhāras hanisti pārdēvēja par Buhāras emirātu. 19. gadsimta vidū Uzbekistāna bija sadalīta starp Buhāras emirātu un Kokandas un Hivas hanistēm.

Pēc zaudētā Krimas kara (1853—1856) Krievijas impērija sāka ekspansiju Vidusāzijā. 1865. gadā krievu karaspēks ieņēma Taškentu, ko 1867. gadā pasludināja par jaundibinātās Turkestānas ģenerālgubernatūras centru, bet 1868. gadā bijušo Timura galvaspilsētu Samarkandu. Buhāras emirāts kļuva par Krievijas impērijas protektorātu 1868. gadā, Hivas haniste 1873. gadā, bet Kokandas haniste pēc sacelšanās 1876. gadā tika likvidēta.

Pēc tam, kad Krievijas Turkestānu, kā arī Buhāras emirāta un Hivas hanistes teritorijas ieņēma Sarkanā armija, tika izveidota Turkestānas APSR, Buhāras Tautas Padomju Republika (Buhāras TPR) un Horezmas Tautas Padomju Republika (Horezmas TPR). Horezmas TPR 1923. gada 20. oktobrī pievienoja PSRS kā Horezmas Padomju Sociālistisko Republiku. Savukārt Buhāras TPR 1924. gada 19. septembrī pārdēvēja par Buhāras Padomju Sociālistisko Republiku un arī pievienoja PSRS. Jau 1924. gada 14. oktobrī Turkestānas APSR un Buhāras PSR uzbeku un tadžiku apdzīvotajā teritorijā izveidoja Uzbekijas PSR. Tās galvaspilsēta bija Samarkanda. 1925. gada 15. februārī likvidēja arī Horezmas PSR un tās teritoriju sadalīja starp nesen nodibināto Uzbekijas PSR, Turkmēnijas PSR un KPFSR Karakalpaku autonomo apgabalu.

1929. gadā no Uzbekijas PSR atdalīja Tadžikijas PSR un galvaspilsētu pārcēla uz Taškentu, bet 1932. gadā pievienoja no Kazahu APSR atdalītos Karakalpakijas un Kizilkuma apvidus.

1991. gada 1. septembrī tika pasludināta Uzbekistānas Republikas neatkarība.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzbekistāna ir 447 400 kvadrātkilometrus liela un tā ir 56. lielākā valsts pēc platības. Tās garums rietumu-austrumu virzienā ir 1425 kilometri, ziemeļu-dienvidu virzienā — 930 kilometri. Uzbekistāna ir viena no dažām pasaules valstīm, kurām ir tikai sauszemes robeža, un viena no divām valstīm, kuru arī ieskauj valstis bez jūras robežām (otra ir Lihtenšteina). Aptuveni trešo daļu valsts aizņem kalni un kalnu piekājes, kas austrumos un dienvidaustrumos saplūst ar kaimiņvalstu — Kirgizstānas un Tadžikistānas kalnu grēdām. Augstākā virsotne ir Beštors, kurš ir 4299 metrus augsts. Lielu teritorijas daļu aizņem arī neauglīgi, tuksnešaini līdzenumi.

Pilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Samarkanda ir viena no vecākajām pilsētām Centrālāzijā. Valsts galvaspilsēta Taškenta ir arī Uzbekistānas apstrādes un smagās rūpniecības centrs, tur ražo automašīnas un lidmašīnas, lauksaimniecības iekārtas un juvelierizstrādājumus no zelta, kas iegūts raktuvēs Kizilkuma tuksnesī.

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzbekistānas kontinentālo klimatu raksturo mazs nokrišņu daudzums - no 200 līdz 400 milimetriem gadā visā valsts teritorijā. Vidējā temperatūra vasarā var būt ap +40 grādiem pēc Celsija, bet ziemā noslīdēt līdz -23 grādiem pēc Celsija.

Arāla jūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Arāla jūra

Kopš 1960. gada Arāla jūras platība sarukusi par 40%, jo upju ūdeņi, kas to barojuši tūkstošiem gadu, tika novadīti apūdeņošanas kanālam. Tagad ap jūru plešas neauglīga, sasāļojusies zeme, un tālu no ūdens smiltīs redzami zvejas kuģu vraki.

Lauksaimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zemkopība tiek attīstīta, izmantojot apūdeņošanas sistēmas, un ar to nodarbojas galvenokārt austrumdaļā pie Amudarjas upes, kas ietek Arāla jūrā, auglīgajā ielejā. Upju un ezeru ūdeņu pārmērīga izmantošana apūdeņošanai ir izraisījusi katastrofālas ekoloģiskās problēmas. Visvairāk audzētā lauksaimniecības kultūra ir kokvilna, tai seko tabaka, augļi un dārzeņi. Diemžēl valstī izaudzē tikai trešo daļu nepieciešamo graudaugu, tāpēc tos nākas importēt.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzbekistāna ir iedzīvotājiem bagātākā valsts Centrālāzijā. 2009. gadā tajā bija 27 606 007 iedzīvotāji un tā ir 45. lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita. Uzbeki ir 80% no iedzīvotāju skaita, krievi - 5%, tadžiki - 3%, kazahi - 4% un tatāri - 2%. Visvairāk iedzīvotāju apmetušies valsts dienvidu un austrumu daļā. Daudzi dzīvo pilsētās ar gadsimtiem senu vēsturi.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]