Uzbekistāna

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Uzbekistānas Republika
O‘zbekiston Respublikasi
Ўзбекистон Республикаси
Uzbekistānas Republikas karogs Uzbekistānas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaUzbekistānas valsts himna
Location of
Galvaspilsēta Taškenta
41°16′N 69°13′E
Valsts valodas Uzbeku valoda
Valdība
 -  Valsts prezidents Isloms Karimovs
 -  Premjers Šavkats Mirzijojevs
Neatkarība no PSRS
 -  Uzbeku PSR 1924. gada 27. oktobrī 
 -  Proklamēšana 1991. gada 1. septembrī 
Platība
 -  Kopā 447 400 km² 
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2007. g. 27.372.000 
 -  Blīvums 59/km² (136)
IKP (PPP) 2007. gada aprēķins
 -  Kopā USD 64,201 miljardiUzbekistan. International Monetary Fund. Atjaunināts: 2008-10-09. 
 -  Uz iedzīvotāju USD 2.389 
Džini koef. (2000) 26,8 0,21 (vidējs) (95)
HDI (2007) 0,702 (vidējs) (113)
Valūta Uzbekistānas soms (UZS)
Laika josla UZT (UTC+5)
 -  Vasarā (DST) nav (UTC+5)
Interneta domēns .uz
Tālsarunu kods +998

Uzbekistāna, oficiāli Uzbekistānas Republika (uzbeku: O‘zbekiston Respublikasi, Ўзбекистон Республикаси), ir valsts Vidusāzijā. Tā robežojas ar Kazahstānu rietumos un ziemeļos, Kirgizstānu un Tadžikistānu austrumos, Afganistānu un Turkmenistānu dienvidos.

Ģeogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzbekistāna ir 447 400 kvadrātkilometrus liela un tā ir 56. lielākā valsts pēc platības. Tās garums rietumu-austrumu virzienā ir 1425 kilometri, ziemeļu-dienvidu virzienā - 930 kilometri. Uzbekistāna ir viena no dažām pasaules valstīm, kurām ir tikai sauszemes robeža un kuras arī ieskauj valstis bez jūras robežām. Otra ir Lihtenšteina. Aptuveni trešo daļu valsts aizņem kalni un kalnu piekājes, kas austrumos un dienvidaustrumos saplūst ar kaimiņvalstu - Kirgizstānas un Tadžikistānas kalnu grēdām. Augstākā virsotne ir Beštors, kurš ir 4299 metrus augsts. Lielu teritorijas daļu aizņem arī neauglīgi, tuksnešaini līdzenumi.

Pilsētas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Samarkanda ir viena no vecākajām pilsētām Centrālāzijā. Valsts galvaspilsēta Taškenta ir arī Uzbekistānas apstrādes un smagās rūpniecības centrs, tur ražo automašīnas un lidmašīnas, lauksaimniecības iekārtas un juvelierizstrādājumus no zelta, kas iegūts raktuvēs Kizilkuma tuksnesī

Klimats[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzbekistānas kontinentālo klimatu raksturo mazs nokrišņu daudzums - no 200 līdz 400 milimetriem gadā visā valsts teritorijā. Vidējā temperatūra vasarā var būt ap +40 grādiem pēc Celsija, bet ziemā noslīdēt līdz -23 grādiem pēc Celsija.

Arāla jūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Arāla jūra

Kopš 1960. gada Arāla jūras platība sarukusi par 40%, jo upju ūdeņi, kas to barojuši tūkstošiem gadu, tika novadīti apūdeņošanas kanālam. Tagad ap jūru plešas neauglīga, sasāļojusies zeme, un tālu no ūdens smiltīs redzami zvejas kuģu vraki.

Lauksaimniecība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zemkopība tiek attīstīta, izmantojot apūdeņošanas sistēmas, un ar to nodarbojas galvenokārt austrumdaļā pie Amudarjas upes, kas ietek Arāla jūrā, auglīgajā ielejā. Upju un ezeru ūdeņu pārmērīga izmantošana apūdeņošanai ir izraisījusi katastrofālas ekoloģiskās problēmas. Visvairāk audzētā lauksaimniecības kultūra ir kokvilna, tai seko tabaka, augļi un dārzeņi. Diemžēl valstī izaudzē tikai trešo daļu nepieciešamo graudaugu, tāpēc tos nākas importēt.

Iedzīvotāji[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzbekistāna ir iedzīvotājiem bagātākā valsts Centrālāzijā. 2009. gadā tajā bija 27 606 007 iedzīvotāji un tā ir 45. lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita. Uzbeki ir 80% no iedzīvotāju skaita, krievi - 5%, tadžiki - 3%, kazahi - 4% un tatāri - 2%. Visvairāk iedzīvotāju apmetušies valsts dienvidu un austrumu daļā. Daudzi dzīvo pilsētās ar gadsimtiem senu vēsturi.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]