Uzbekistāna
| O‘zbekiston Respublikasi Ўзбекистон Республикаси Uzbekistānas Republika
|
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Himna: Uzbekistānas valsts himna |
||||||
 |
||||||
| Galvaspilsēta | Taškenta |
|||||
| Valsts valodas | Uzbeku valoda | |||||
| Valdība | ||||||
| - | Valsts prezidents | Isloms Karimovs | ||||
| - | Premjers | Šavkats Mirzijojevs | ||||
| Neatkarība no PSRS | ||||||
| - | Uzbeku PSR | 1924. gada 27. oktobrī | ||||
| - | Proklamēšana | 1991. gada 1. septembrī | ||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 447 400 km² | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2007. g. | 27.372.000 | ||||
| - | Blīvums | 59/km² (136) | ||||
| IKP (PPP) | 2007. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | USD 64,201 miljardiUzbekistan. International Monetary Fund. Atjaunināts: 2008-10-09. | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | USD 2.389 | ||||
| Džini koef. (2000) | 26,8 ▼ 0,21 (vidējs) (95) | |||||
| HDI (2007) | ▲ 0,702 (vidējs) (113) | |||||
| Valūta | Uzbekistānas soms (UZS) |
|||||
| Laika josla | UZT (UTC+5) | |||||
| - | Vasarā (DST) | nav (UTC+5) | ||||
| Interneta domēns | .uz | |||||
| Tālsarunu kods | +998 | |||||
Uzbekistāna ir valsts Vidusāzijā. Tā robežojas ar Kazahstānu rietumos un ziemeļos, Kirgizstānu un Tadžikistānu austrumos, Afganistānu un Turkmenistānu dienvidos.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Ģeogrāfija
Uzbekistāna ir 447 400 kvadrātkilometrus liela un tā ir 56. lielākā valsts pēc platības. Tās garums rietumu-austrumu virzienā ir 1425 kilometri, ziemeļu-dienvidu virzienā - 930 kilometri. Uzbekistāna ir viena no dažām pasaules valstīm, kurām ir tikai sauszemes robeža un kuras arī ieskauj valstis bez jūras robežām. Otra ir Lihtenšteina. Aptuveni trešo daļu valsts aizņem kalni un kalnu piekājes, kas austrumos un dienvidaustrumos saplūst ar kaimiņvalstu - Kirgizstānas un Tadžikistānas kalnu grēdām. Augstākā virsotne ir Beštors, kurš ir 4299 metrus augsts. Lielu teritorijas daļu aizņem arī neauglīgi, tuksnešaini līdzenumi.
[izmainīt šo sadaļu] Pilsētas
Samarkanda ir viena no vecākajām pilsētām Centrālāzijā. Valsts galvaspilsēta Taškenta ir arī Uzbekistānas apstrādes un smagās rūpniecības centrs, tur ražo automašīnas un lidmašīnas, lauksaimniecības iekārtas un juvelierizstrādājumus no zelta, kas iegūts raktuvēs Kizilkuma tuksnesī
[izmainīt šo sadaļu] Klimats
Uzbekistānas kontinentālo klimatu raksturo mazs nokrišņu daudzums - no 200 līdz 400 milimetriem gadā visā valsts teritorijā. Vidējā temperatūra vasarā var būt ap +40 grādiem pēc Celsija, bet ziemā noslīdēt līdz -23 grādiem pēc Celsija.
[izmainīt šo sadaļu] Arāla jūra
Kopš 1960. gada Arāla jūras platība sarukusi par 40%, jo upju ūdeņi, kas to barojuši tūkstošiem gadu, tika novadīti apūdeņošanas kanālam. Tagad ap jūru plešas neauglīga, sasāļojusies zeme, un tālu no ūdens smiltīs redzami zvejas kuģu vraki.
[izmainīt šo sadaļu] Lauksaimniecība
Zemkopība tiek attīstīta, izmantojot apūdeņošanas sistēmas, un ar to nodarbojas galvenokārt austrumdaļā pie Amudarjas upes, kas ietek Arāla jūrā, auglīgajā ielejā. Upju un ezeru ūdeņu pārmērīga izmantošana apūdeņošanai ir izraisījusi katastrofālas ekoloģiskās problēmas. Visvairāk audzētā lauksaimniecības kultūra ir kokvilna, tai seko tabaka, augļi un dārzeņi. Diemžēl valstī izaudzē tikai trešo daļu nepieciešamo graudaugu, tāpēc tos nākas importēt.
[izmainīt šo sadaļu] Iedzīvotāji
Uzbekistāna ir iedzīvotājiem bagātākā valsts Centrālāzijā. 2009. gadā tajā bija 27 606 007 iedzīvotāji un tā ir 45. lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita. Uzbeki ir 80% no iedzīvotāju skaita, krievi - 5%, tadžiki - 3%, kazahi - 4% un tatāri - 2%. Visvairāk iedzīvotāju apmetušies valsts dienvidu un austrumu daļā. Daudzi dzīvo pilsētās ar gadsimtiem senu vēsturi.
[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites
.svg){kind=small} |
Šis ar Āziju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
|||||||||||||||||
|
|||||
|
||||||||||||||||
