Olomouca

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Olomouca
Olomouc
—  pilsēta  —
Skyline of Olomouca
Flag of Olomouca
Karogs
Olomouca
Ģerbonis
Olomouca
Red pog.png
Olomouca
Koordinātas: 49°35′38″N 17°15′03″E / 49.59389°N 17.25083°E / 49.59389; 17.25083Koordinātas: 49°35′38″N 17°15′03″E / 49.59389°N 17.25083°E / 49.59389; 17.25083
Valsts Karogs: Čehija Čehija
Dibināta 1017. gadā
Platība
 - Kopējā 103,36 km²
Augstums vjl 219 m
Iedzīvotāji (2013.gads)
 - kopā 99 471
Laika josla CET (UTC+1)
 - Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Pasta indeksi 779 00
Mājaslapa: www.olomoucko.cz

Olomouca (vācu: Olomouc) ir pilsēta Čehijas austrumos - Morāvijā pie Morāvas upes. Olomoucas apgabala centrs. Katoļu arhibīskapijas centrs. Sena pilsēta ar labi saglabājušos vecpilsētu. Vecpilsētā atrodas vairāki laukumi ar 18. gadsimta baroka strūklakām. Olomoucas vecpilsētas 18. gadsimta Olomoucas Svētās Trīsvienības kolonna (Sloup Nejsvětější Trojice) ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Olomoucā atrodas 1573. gadā dibinātā Palacka Universitāte (Univerzita Palackého v Olomouci). Pilsētā atrodas Čehijas republikas sauszemes armijas štābs.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viduslaikos Morāvijas galvaspilsēta. 1063. gadā nodibināja Olomoucas bīskapiju. 1306. gadā Olomoucā tika nogalināts Vāclavs III, kas izbeidza Pšemislu dinastiju.

Trīsdesmitgadu kara laikā 1640. gadā pilsētu uz astoņiem gadiem ieņēma zviedru karaspēks. Zviedri pilsētu stipri izpostīja un turpmāk par Morāvijas galveno pilsētu tika uzskatīta Brno.

1848. gadā Olomoucā Austrijas imperators Ferdinands I atteicās no troņa. 1850. gadā šeit tika noslēgtas Olomoucas punktācijas (Olmützer Punktation) starp Prūsiju un Austriju.

Kopš viduslaikiem liela daļa Olomoucas iedzīvotāju bija vācieši, tomēr pēc Otrā pasaules kara, pamatojoties uz Beneša dekrētiem, tie tika padzīti uz Vāciju.

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Olomouca ir futbola trenera Karela Briknera (Karel Brückner, 1939), austriešu komponista Leo Falla (Leo Fall,1873-1925), politiķa Zdeneka Fīrlingera (Zdeněk Fierlinger, 1891-1976), vācu gleznotāja Georga Flēgeļa (Georg Flegel, 1566-1638), futbolista Mareka Heinca (Marek Heinz, 1977), hokejista Jirži Hudlera (Jiří Hudler, 1984), austriešu feldmaršala Aleksandra fon Krobatīna (Alexander von Krobatin, 1849-1933) un politiķa Jirži Paroubeka (Jiří Paroubek, 1952) dzimtā pilsēta.

Pilsētas ģimnāzijā mācījies filozofs Edmunds Huserls (Edmund Husserl, 1859-1938). Vietējā teātrī par diriģentu strādājis Gustavs Mālers (Gustav Mahler‎, 1860-1911). Vietējā armijas daļā dienējis ungāru matemātiķis Jānošs Bojai (Bolyai János, 1802-1860). Savulaik ieslodzījumā šeit turēts Lafajets (Lafayette, 1757-1834).

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]