Edmunds Huserls
|
||||||||||||||
|
||||||||||||||
Edmunds Huserls (vācu: Edmund Gustav Albrecht Husserl; dzimis 1859. gada 8. aprīlī, miris 1938. gada 26. aprīlī) bija filozofs un matemātiķis, fenomenoloģiskās skolas aizsācējs, profesors Getingenas un Freiburgas universitātēs.
Biogrāfija [izmainīt šo sadaļu]
Dzimis Prosņicā, Morāvijā, Austrijas impērijā. 1876. uzsāka studijas Leipcigas universitātē, kur studēja matemātiku, astronomiju, fiziku un filozofiju. 1878. gadā uzsāka studijas Berlīnes universitātē, kur apguva matemātiku un filozofiju, bet 1881. gadā iestājās Vīnes universitātē, stažēties matemātikas zinātnē un 1882. gadā aizstāvēja disertāciju. 1886. pieņēma kristietību (luterānismu). 1901. gadā uzsāka pasniedzēja karjeru Getingenes universitātē. 1916. gadā Huserlam piedāvāja katedru Freiburgas universitātē, ko viņš pieņēma. Miris 1938. gada 26. aprīlī Fraiburgā (Freiburg im Breisgau), Trešajā reihā, no pleirīta.
Galvenie darbi ir "Pētījumi loģikas jomā" (1900.-1901.), "Eiropas zinātņu krīze un transcendentālā fenomenoloģija" (1936.), "Pirmā filozofija" (1936.-1939.).
Idejas [izmainīt šo sadaļu]
Huserla uzskatu pamatā ir Platona, Leibnica un Brentano mācības. Teorētiskais mērķis bija pārvērst filozofiju precīzā zinātnē, balstīt zinātniskās atziņas uz tīras loģikas pamatiem. Tāpēc mēģināja tīrā veidā izdalīt loģikas kategorijas un likumus. Pretendējot uz pasaules uzskata ziņā neitrālu pozīciju filozofijā, Huserls centās izdalīt "tīro apziņu", kas būtu nošķirta no konkrētā subjekta (indivīda) esamības un apziņas, lai panāktu "tīras būtības" Platona objektīvā ideālisma garā. Tām "ir nozīme", taču pašām par sevi tām nav esamības. Huserla skatījumā izziņas priekšmets, tās objekts ārpus uz to vērstās subjekta apziņas neeksistē. Priekšmets atklājas (un tiek radīts) uz to vērstās intuīcijas rezultātā. Patiesības kritērijs ir subjekta personīgie pārdzīvojumi. Huserla idejas stipri ietekmēja Rietumu filozofijas tālāko attīstību, kļūstot par pamatu N. Hartmaņa "kritiskajai ontoloģijai", amerikāņu un britu neorealisma skolām un lielā mērā vācu eksistenciālismam.
Nozīmigi ir arī tas, ka Huslera sekretāre bija svētā Edīte Šteina, kuru vēlāk pāvests Jānis Pāvils II pasludināja par Eiropas līdzaizbildni un kas ir devusi lielu ieguldījumu fenomenoloģijas attīstībā
Skatīt arī [izmainīt šo sadaļu]
 |
Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 |
Šis ar filozofiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
