Edmunds Huserls

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Edmunds Huserls
Edmund Husserl
Edmunds Huserls 1900. gadā
Edmunds Huserls 1900. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1859. gada 8. aprīlī
Prosnica, Austrijas impērija (tagad Prostejova, Karogs: Čehija Čehija)
Miris 1938. gada 26. aprīlī (79 gadi)
Freiburga, Trešais reihs (tagad Karogs: Vācija Vācija)
Tautība ebrejs
Vispārīgā informācija
Skola, tradīcija fenomenoloģija
Galvenās intereses epistemoloģija, matemātika
Alma mater Leipcigas universitāte, Berlīnes Humbolta universitate, Vīnes universitāte
Skolnieks Teodors Celms

Edmunds Huserls (vācu: Edmund Gustav Albrecht Husserl; dzimis 1859. gada 8. aprīlī, miris 1938. gada 26. aprīlī) bija filozofs un matemātiķis, fenomenoloģiskās skolas aizsācējs, profesors Getingenas un Freiburgas universitātēs.

Biogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Prosnicā, Morāvijā, Austrijas impērijā. 1876. gadā uzsāka studijas Leipcigas universitātē, kur studēja matemātiku, astronomiju, fiziku un filozofiju. 1878. gadā uzsāka studijas Berlīnes universitātē, kur apguva matemātiku un filozofiju, bet 1881. gadā iestājās Vīnes universitātē, stažēties matemātikas zinātnē, un 1882. gadā aizstāvēja disertāciju. 1886. pieņēma kristietību (luterānismu). 1901. gadā uzsāka pasniedzēja karjeru Getingenes universitātē. 1916. gadā Huserlam piedāvāja katedru Freiburgas universitātē, ko viņš pieņēma. Miris 1938. gada 26. aprīlī Freiburgā Breisgavā (Freiburg im Breisgau), Trešajā reihā, no pleirīta.

Galvenie darbi ir "Pētījumi loģikas jomā" (1900.-1901.), "Eiropas zinātņu krīze un transcendentālā fenomenoloģija" (1936.), "Pirmā filozofija" (1936.-1939.).

Idejas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Huserla uzskatu pamatā ir Platona, Leibnica un Brentāno mācības. Teorētiskais mērķis ir pārvērst filozofiju precīzā zinātnē, balstīt to zinātniskajās atziņas uz tīrās loģikas pamatiem. Tāpēc Huserls mēģināja izdalīt loģikas kategorijas un likumus. Pretendējot uz pasaules uzskata ziņā neitrālu pozīciju filozofijā, Huserls centās izdalīt "tīro apziņu", kas būtu nošķirta no konkrētā subjekta (indivīda) esamības un apziņas, lai panāktu "tīras būtības" Platona objektīvā ideālisma garā. Būtībām "ir nozīme", taču pašām par sevi tām nav esamības. Huserla skatījumā izziņas priekšmets, tās objekts ārpus uz to vērstās subjekta apziņas neeksistē. Priekšmets atklājas (un tiek radīts) uz to vērstās intuīcijas rezultātā. Patiesības kritērijs ir subjekta personīgie pārdzīvojumi. Huserla idejas stipri ietekmēja Rietumu filozofijas tālāko attīstību, kļūstot par pamatu Hartmaņa "kritiskajai ontoloģijai", amerikāņu un britu neoreālisma skolām un lielā mērā vācu eksistenciālismam.

Nozīmīgi ir arī tas, ka Huslera sekretāre bija svētā Edīte Šteina, kuru vēlāk pāvests Jānis Pāvils II pasludināja par Eiropas līdzaizbildni un kas ir devusi lielu ieguldījumu fenomenoloģijas attīstībā

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]