Trīsdesmitgadu karš

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Eiropas karte pēc Trīsdesmitgadu kara beigām 1648. gadā

Trīsdesmitgadu karš (1618—1648) bija karš Eiropā par ietekmes sadali starp diviem nesamierināmiem kristīgās ticības novirzieniem - katolicismu un protestantismu.

Protestantu savienība izveidojās 1608. gadā, pēc tam, kad par Bohēmijas karali tika ievēlēts Ferdinands II, kas bija kaismīgs katolicisma aizstāvis. Nemieri sākās Prāgā, un pamazām pārsviedās uz pārējo Svētās Romas impērijas teritoriju, bet pēc tam arī uz lielāko daļu Eiropas. Laika periodā no 1618. līdz 1648.gadam karā tika ierautas tādas valstis kā Dānija, Spānija, Zviedrija un Francija. Kara gaitā visvairāk cieta tieši mūsdienu Vācijas teritorija. Tika izpostītas un izlaupītas pilsētas. Precīzu ziņu par bojā gājušajiem nav, tomēr pēc atsevišķu hronistu domām tikai Augsburgā bojā gāja vairāk kā 30 000 cilvēku. Kara beigās 1648. gadā tika noslēgts Vestfālenes miera līgums, kura rezultātā vācu zemēs izveidojās jauna politiskā situācija, kurā imperatora un Romas pāvesta vara samazinājās, un nonāca vācu kūrfirstu rokās.