Operācija “Tabarin”

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Operācijas laikā izveidotās bāzes Antarktīdas pussalas reģionā

Operācija “Tabarin” (angļu: Operation Tabarin) bija slepena Apvienotās Karalistes militāra misija 2. Pasaules kara gaitā no 1943. līdz 1945. gadam. Operācijas organizētāji bija Britānijas Admiralitāte un Koloniju birojs un tās galvenais uzdevums bija iedibināt pastāvīgu britu klātbūtni Antarktikā, lai apgrūtinātu ienaidnieka kuģu piekļuvi zināmajām ērtajām enkurvietām.[1] Misijas nosaukums tika patapināts no tajā laikā slavena Parīzes naktskluba Bal Tabarin.[2][3]

Iemesli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par galveno misijas iemeslu tiek uzskatīts Apvienotās Karalistes suverenitātes nostiprināšana Antarktikā, izveidojot tur pastāvīgas bāzes.[4] Kā operācijas militārie iemesli tiek minēta Vācijas militārās klātbūtnes neitralizēšana reģionā, pārņemot savā kontrolē vai iznīcinot bijušās vaļu mednieku bāzes ar tur atstāto infrastruktūru.

Lielbritānija Subantarktikas un Antarktikas teritorijas tagadējās Britu Antarktiskās teritorijas robežās par savu īpašumu pasludināja jau 1909. gadā, bet tajās nebija patstāvīgu britu nometinājumu. Šīs teritorijas (Dienviddžordžija, Dienvidsendviču salas, Dienvidšetlendu salas, Dienvidorkneju salas un Greiema Zeme) tika pasludinātas par Folklenda Salu kolonijas atkarīgajām teritorijām (dependencies) un administrētas no turienes.

1938.—1939. gados Vācija organizēja ekspedīciju uz Antarktīdu (Jaunšvābiju) austrumos no britu pretenzijām un veica sagatavošanās darbus savu teritoriālo pretenziju noteikšanai. 1940. gadā Argentīna deklarēja savas pretenzijas uz Antarktīdas sektoru (Argentīnas Antarktīda), kas daļēji pārklājās ar britu sektoru. 1943. gadā britu kuģis Carnarvon Castle novāca Argentīnas karogu no bijušās vaļu mednieku bāzes Disepšenas salā.

Ekspedīcijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sagatavošanās darbi operācijai tika uzsākti 1943. gadā un tās sākotnējais nosaukums bija Naval Party 497. Tai tika piesaistīts personāls ar pieredzi darbā Arktikā un Antarktikā. Par misijas vadītāju tika izvēlēts leitnants Džeimss Marrs, kurš 1921. gadā piedalījās Ernesta Šekltona ekspedīcijā uz Antarktiku ar kuģi Quest. Ekspedīcijas komandā bija 14 cilvēki un tā izmantoja divus kuģus — William Scoresby (kapteinis Viktors Markezi (Victor Aloysius John Baptist Marchesi)) un Fitzroy (kapteinis Keits Pits (Keith Allan John Pitt)).[5] Ekspedīcija devās ceļā no Folklenda salām 1944. gada 29. janvārī.

Operācijas pirmā posma sākotnējais mērķis bija ierīkot divas bāzes — vienu, lai aizsargātu Disepšenas salas enkurvietu un otru Antarktīdas pussalas piekrastē, lai iezīmētu teritoriālās pretenzijas. 1944. gada 3. februārī Disepšenas salā tika ierīkota Bāze B, kurai izmantoja bijušās norvēģu vaļu mednieku bāzes ēkas. Pēc neveiksmīga mēģinājuma izsēsties Antarktīdas pussalas piekrastē, 11. februārī Bāze A tika ierīkota ērtā līcī Vīnkes salas piekrastē.[3] Bāzes ēka tika uzbūvēta no līdzatvestajiem sagatavotajiem moduļiem, izmantojot arī kokmateriālus no bijušajām vaļu mednieku būvēm. Pirmajā gadā Bāzē A pārziemoja 9 cilvēku komanda ar Marru priekšgalā, Bāzē B — 5 cilvēku komanda.[6] Bāzēs tika veikti regulāri meteoroloģiskie un ledus novērojumi un to rezultāti ar radio palīdzību tika pārraidīti uz Folklenda salām. Papildus tika veikti novērojumi un pētījumi bioloģijā (Marrs pēc izglītības bija biologs un līdz karam viņš strādāja par vaļu medību inspektoru), ģeoloģijā un glacioloģijā.

Operācijas otrajā fāzē papildus tika piesaistīts kuģis Eagle (kapteinis Roberts Šeperds (Robert Carl Sheppard)). 1945. gada 13. februārī Hopa līča krastā tika izveidota Bāze D, kas kļuva par pirmo patstāvīgo apmetni Antarktīdas kontinentālajā daļā. Dienvidorkneju salās Koroneišenas salas Sandefjorda līča krastā tika izbūvēta Bāze C, kas gan personāla trūkuma dēļ palika neapdzīvota. 1945. gada ziemā Bāzē A ziemoja 4 cilvēku komanda, Bāzē B — 4 cilvēki, bet Bāzē D — 13 cilvēki, ieskaitot operācijas vadītāju kanādieti Endrjū Teiloru (Andrew Taylor).[6][7]

Pēckara reorganizācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc 2. Pasaules kara beigām, 1945. gada jūlijā, operācijas Antarktīdā tika pilnībā nodotas Koloniju birojam un organizacionāli tika pārdēvētas par Folklenda Salu Teritoriju dienestu (kopš 1962. gada — Britu Antarktikas dienests).[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]