Antarktīdas pussala

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Antarktīdaspussala
Cyan pog.svg
Antarktīdas
pussala

Antarktīdas pussala (angļu: Antarctic Peninsula, spāņu: Península Antártica) ir vistālāk uz ziemeļiem izvirzītā Antarktīdas kontinenta daļa. Tās garums ir ap 1350 km, platums — līdz 500 km. Galējais ziemeļu punkts Praimheds ir arī galējais Antarktīdas kontinentālās daļas punkts. Pussalas dienvidu robeža nosacīti tiek vilkta no Ridberga pussalas Belinshauzena jūras dienvidu piekrastē līdz Evansa ledus straumes pamatnes līnijai pie Ronnes šelfa ledaja rietumu malas.[1] Līdz 2009. gadam par pussalas dienvidu robežu tika uzskatīta līnija no Adamsa raga pie Ronnes šelfa ledāja frontes rietumu malas līdz punktam iepretī Eklunda salai pie Džordža VI šauruma dienvidu gala. Dienvidos pussala robežojas ar Elsvērta Zemi. Pussalu austrumos apskalo Vedela jūra, rietumos — Belinshauzena jūra. Ziemeļos Brensfīlda šaurums pussalu atdala no Dienvidšetlendas salām. Augstākais punkts ir 3050 m augstais Džeksona kalns pussalas vidusdaļā. Krasta līnija stipri izrobota ar daudziem līčiem un fjordiem. Piekrastē daudz salu; daļu no piekrastes klāj šelfa ledāji.

Atklāšana un nosaukumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Antarktīdas pussala no kosmosa 2010. gada pavasarī

Pussalas piekraste tika atklāta 1820. gadā 27. janvārī. Pirmatklājēji bija Krievijas Kara flotes ekspedīcija Fabiāna fon Belinshauzena vadībā. Trīs dienas vēlāk, 30. janvārī, pussalas ziemeļu daļu nokartēja Edvarda Brensfīlda un Viljama Smita britu ekspedīcija apvidū, kas tagad tiek saukts par Triniti pussalu. Pirmais cilvēks, kas spēris kāju Antarktīdas kontinentā, iespējams, ir amerikāņu roņu mednieks Džons Deiviss 1831. gada 7. februārī, bet tā laika roņu mednieku kuģu grāmatas ir ar zemu ticamību, jo maršruti tika šifrēti, lai pasargātu jaunatklātos medību apgabalus no konkurentiem.

1832. gadā pussalas piekrasti pētīja angļu kuģotājs Džons Bisko un to nosauca par Greiema Zemi par godu tā laika Admiralitātes pirmajam lordam seram Džeimsam Greiemam (Sir James R. G. Graham).[2][3] Amerikāņu avotos pussala tika dēvēta par Pālmera Zemi vai Pālmera pussalu par godu roņu medniekam Natenjelam Pālmeram, kura kuģis Hero 1820. gada 17. novembrī bija trešais (un pirmais amerikāņu), kas sasniedza Antarktīdu. Čīliešu avotos pussala tiek saukta par O’Higinsa Zemi (Tierra de O'Higgins) par godu Čīles neatkarības cīņu varonim Bernardo O'Higinsam. Argentīniešu avotos — Sanmartina Zemi (Tierra de San Martín) par godu argentīniešu neatkarības cīņu militārajam līderim Hosē de Sanmartinam.

1964. gadā tika panākta vienošanās starp ASV Antarktikas nosaukumu pārraudzības komisiju (ACAN) un Apvienotās Karalistes Antarktikas vietvārdu komisiju, pussalai piešķirot starptautisko nosaukumu Antarktīdas pussala, Greiema Zemes nosaukumu saglabājot tās ziemeļu daļai un Pālmera Zemes — dienvidu daļai.[4]

Izpēte[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Antarktīdas pussala ietilpst triju valstu teritoriālajās pretenzijās, kas šajā teritorijā pārklājas: Čīles Antarktiskā teritorija, Argentīnas Antarktīda un Britu Antarktiskā teritorija. Pussalā (neskaitot piekrastes salas) atrodas 3 vissezonas (Argentīnas Esperansa un Sanmartina, Čīles Henerala Bernardo Ohiginsa) un 4 vasaras polārstacijas.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. SCAR Composite Gazetteer
  2. Stewart, J. (2011) Antarctic An Encyclopedia McFarland & Company Inc, New York. 1776 pp. ISBN 978-0-7864-3590-6
  3. Scott, Keith (1993). The Australian Geographic book of Antarctica. Terrey Hills, New South Wales: Australian Geographic. 114—118. lpp. ISBN 1862760101.
  4. ASV Ģeoloģijas dienesta Ģeogrāfisko nosaukumu informācijas sistēma (USGS GNIS): Antarktīdas pussala

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koordinātas: 69°30′S 65°0′W / -69.5, -65