Pīniju sīlis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Pīniju sīlis
Gymnorhinus cyanocephalus (Wied, 1841)
Pīniju sīlis
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Zvirbuļveidīgie (Passeriformes)
Apakškārta Dziedātājputni (Passeri)
Dzimta Vārnu dzimta (Corvidae)
Ģints Pīniju sīļi (Gymnorhinus)
Suga Pīniju sīlis (Gymnorhinus cyanocephalus)
Izplatība
Gymnorhinus cyanocephala map.jpg
Pīniju sīļa izplatības areāls iekrāsots sarkanā krāsā

Pīniju sīlis (Gymnorhinus cyanocephalus) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) vārnu dzimtas (Corvidae) putnu suga, un tā ir vienīgā suga pīniju sīļu ģintī (Gymnorhinus).

Pīniju sīlis dzīvo Ziemeļamerikas rietumu daļā, sākot ar Oregonas centrālo daļu, līdz Kalifornijai ziemeļos un uz austrumiem līdz Oklahomas rietumiem. Tas ir sastopams kalnos, kuros aug pīniju priedes: Kolorado pīnijas (Pinus edulis) un vienlapas pīnijas (Pinus monophylla).

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pīniju sīlim pavēdere ir gaišāk pelēka kā pārējais apspalvojums

Pīniju sīlis, salīdzinot ķermeņa proporcijas un auguma izmērus, ir vislīdzīgākais riekstrozim. Arī ekoloģisko nišu abi ieņem līdzīgu. Pīniju sīļa apspalvojums ir zilipelēks, tā galva ir tumšāk pelēka, bet pakakle un pavēdere gaišāka. Kājas un knābis ir melni. Pīniju sīlis ir vienīgais putns vārnu dzimtā, kuram nāsis nav segtas ar spalviņām.[1]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pīniju sīļi ir ļoti sociāli putni. Tie parasti veido barus, kas var būt arī ļoti lieli, līdz pat 250 un vairāk putniem. Kamēr bars barojas, daži indivīdi paliek sardzē, uzmanot vai netuvojas putna ienaidnieki. Gados, kad priedēm ienākas maz sēklu, pīniju sīļi neligzdo vai ligzdo tikai daži pāri.[2]

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvenā pīniju sīļa barība ir pīniju priežu sēklas.[2] Parasti tiek izmantotas Kolorādo pīniju sēklas un vienlapu pīniju sēklas. Pīniju sēklas ir smagas un barojošas, tām nav priežu sēklām raksturīgo spārniņu. Sēklas neizplatās ar vēju, līdz ar to pīniju sīlis ir galvenais pīniju sēklu izplatītājs dabā.[3] Bet tie ēd arī augļus un ogas, kukaiņus, sienāžus, zirnekļus un citus bezmugurkaulniekus.[4]

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pīniju sīlis ir galvenais pīniju priežu sēklu izplatītājs dabā

Ligzdošana notiek kolonijās, bet vienā kokā ir tikai viena ligzda.[3] Parasti ligzdas vīšanai tiek izvēlēts ozols vai priede. Ligzdot pīniju sīlis sāk janvārī vai februārī. Šajā laikā sīļu bars sadalās 2 daļās: ligzdojošie pāri un jaunie putni, kas vēl neligzdo.[5] Dzimumbriedumu pīniju sīļi sasniedz apmēram 1,5 - 2 gadu vecumā.[6]

Pieaugušie putni veido monogāmus pārus, kuriem ir ilgstošas pāru attiecības, bet arī ligzdošanas laikā pāris vai perēšanas laikā tikai tēviņš nakšņo kopā ar baru, un katru rītu viss bars kopīgi barojas apmēram 1,5 stundas.[4] Dējumā parasti ir 3 - 5 olas.[3] Inkubācijas periods ilgst 17 dienas. Perē tikai mātīte, bet tēviņš mātīti tikmēr baro. Barība tiek pienesta ligzdas tuvumā uz kāda zara, tad tēviņš sauc mātīti ēst. Mātīte paņem barību un tūlīt atgriežas ligzdā. Apspalvojums putnēniem izaug pēc 21 dienas, pirmās 6 dienas, lai mazuļi nesaltu, mātīte tos nepamet, bet tēviņš visus turpina barot ar priežu sēklām. Vēlāk putnēnus baro abi vecāki, bet līdzko tie sasnieguši izlidošanas vecumu, tos var pabarot ikviens garām lidojošais pieaugušais pīniju sīlis no kolonijas. Arī pēc izlidošanas jaunie pīniju sīļi tiek baroti apmēram 8 dienas, pēc tam tie mācās sameklēt barību paši.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Perrins, Christopher (2003): The New Encyclopedia of Birds Oxford University Press: Oxford ISBN 0-19-852506-0
  2. 2,0 2,1 Reproductive interdependence of pinyon jay and pinyon pines
  3. 3,0 3,1 3,2 Lanner, Ronald M. 1981. The pinon pine: A natural and cultural history. Reno, NV: University of Nevada Press
  4. 4,0 4,1 4,2 Balda, Russell P.; Bateman, Gary C. 1971. Flocking and annual cycle of the pinyon jay, Gymnorhinus cyanocephalus. The Condor. 73: 278–302
  5. Flocking associates of the Pinyon Jay
  6. The advantages of, and constraint forcing, mate fidelity in pinyon jays

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]