Vārnu dzimta

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Vārnu dzimta
Corvidae (Vigors, 1825)
Zilais sīlis (Cyanocitta cristata)
Zilais sīlis (Cyanocitta cristata)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Zvirbuļveidīgie (Passeriformes)
Apakškārta Dziedātājputni (Passeri)
Dzimta Vārnu dzimta (Corvidae)
Izplatība
Corvidae.png

Vārnu dzimta (Corvidae) ir viena no zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimtām, kas pieder dziedātājputnu apakškārtai (Passeri). Vārnu dzimtā ir vairāk kā 120 sugas un vārnu ģintij (Corvus) piederošās sugas ir trešā daļa no visām vārnu dzimtas sugām. Pazīstamākie vārnu dzimtas putni ir vārnas, kraukļi, krauķi, kovārņi, sīļi, žagatas un riekstroži.

Vārnu dzimtas putni ir sastopami visos kontinentos, izņemot Antarktīdu un reģionus, kurus sedz polārie ledāji.[1] Lielākā daļa sugu dzīvo tropos Centrālamerikā, Dienvidamerikā un Dienvidaustrumāzijā.

Latvijā sastopamas 9 vārnu dzimtas sugas: krauklis (Corvus corax), pelēkā vārna (Corvus cornix), krauķis (Corvus frugilegus), kovārnis (Corvus monedula), sīlis (Garrulus glandarius), riekstrozis (Nucifraga caryocatactes), bēdrozis (Perisoreus infaustus) un žagata (Pica pica),[2] kā arī pēdējos gados Latvijas rietumos regulāri tiek novērota melnā vārna (Corvus corone).[3]

Izskats un īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krauklis ir lielākais vārnu dzimtas putns Latvijā
Tropu sugas parasti ir košākas un krāsainākas nekā ziemeļu sugas, brūnā koku žagata (Dendrocitta vagabunda)

Šīs dzimtas putni ir vidēji lieli vai lieli, robusti, spēcīgām kājām, spārniem un knābjiem. Mērenā klimata vārnu dzimtas putni parasti ir ar tumšu apspalvojumu, lai gan dažas sugas ir diezgan košas, tropu sugas ir krāšņas un krāsainas. Visām sugām, izņemot pīniju sīli (Gymnorhinus cyanocephalus), nāsis ir segtas ar spurainām, īsām spalviņām.[4] Spalvas vārnu dzimtas putni maina 1x gadā, lielākā daļa zvirbuļveidīgo putnu spalvas maina 2x gadā.

Tēviņi un mātītes ir līdzīgi gan augumā, gan apspalvojumā. Vārnu dzimtas putni ir lielākie zvirbuļveidīgo kārtā. Mazākais no tiem ir pundursīlis (Cyanolyca nana), kas sver 40 g un ir 21,5 cm garš. Lielākie - krauklis (Corvus corax)[5] un biezknābja krauklis (Corvus crassirostris). Abi sasniedz 65 cm garumu un sver 1,4 kg.

Uzvedība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mājas vārnu (Corvus splendens) pāris
Džungļu vārna (Corvus macrorhynchos) mielojas ar mirušu haizivi
Pelēkā bēdroža (Perisoreus canadensis) pāris baro savus putnēnus

Daudzas vārnu dzimtas sugas ir teritoriālas, aizsargājot teritoriju visu gadu vai tikai audzinot putnēnus. Dažos gadījumos teritorija tiek sargāta tikai dienas laikā, bet nakts laikā pāris kopīgi dodas gulēt kādā zarā ārpus teritorijas. Daži nakšņo kopīgā, lielā barā. Dažām sugām nakšņojošie bari var būt ļoti lieli, sanākot kopā pat 65 000 indivīdiem. Tāds krauķu (Corvus frugilegus) bars tika saskaitīts Skotijā.[6] Dažas sugas, ieskaitot krauķus un kovārņus (Corvus monedula) arī ligzdas būvē komūnās.

Kopumā vārnu dzimtas putni ir nometnieki, bet reizēm rudens pusē tie pulcējas baros un migrē, barības meklējumos.[7] Migrācija parasti notiek virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem.[8]

Vārnu dzimtas putnus uzskata par visinteliģentākajiem un arī radošākajiem putniem.[9] Smadzeņu lielums salīdzinot ar augumu ir lielākais starp visiem putniem, un tas ir tāds pats kā pērtiķiem un vaļveidīgajiem, un tikai nedaudz mazāks kā cilvēkiem.[10] Tie spēj sevi atpazīt spogulī[11] un pagatavot darba instrumentu barības iegūšanai.[12][13] Pētījumi apstiprina, ka krauklim piemīt vienas no izcilākajām prāta spējām, lai gan visi vārnu dzimtas putni ir diezgan atjautīgi, tie atšķiras vienīgi ar dzīvesveidu. Kraukļi, žagatas, sīļi un riekstroži ir individuālisti, toties vārnas un kovārņi ir izteikti sabiedriski putni.[14]

Barība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākā daļa vārnu dzimtas putnu ir visēdāji. Tie barojas ar dažādiem bezmugurkaulniekiem, olām, putnēniem no ligzdas, nelieliem zīdītājiem, ogām, augļiem, sēklām un maitu. Daudzi ir piemērojušies baroties ar cilvēku atkritumiem, īpaši vārnas un kraukļi, ēdot gan maizi, gan spageti, gan ceptus kartupeļus, gan suņu barības pārpalikumus u.c. Dažas sugas medī citus putnus.

Vairošanās[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Partnerattiecības vārnu dzimtas putniem ir ļoti spēcīgas, dažām sugām tās ir uz visu mūžu. Tēviņi un mātītes kopīgi būvē ligzdu kādā kokā vai uz klints dzegām. Ligzda ir smaga, liela, būvēta no zariem un oderēta ar zāli un koku mizām. Mātīte izdēj 3 - 10 olas, atkarībā no sugas. Tēviņš, kamēr mātīte perē olas, to baro.[15] Olas parasti ir zaļganas ar nelieliem, brūniem plankumiņiem. Pēc izšķilšanās mazuļi ligzdā pavada 6 - 10 nedēļas. Abi vecāki rūpējas par putnēniem.

Kovārņi reizēm būvē ligzdas ēkās vai pat trušu alās.[16] Vārnu dzimtas putnu vairākām sugām ir raksturīga kooperēšanās jauno putnēnu izbarošanā. Parasti dominantajam pārim palīdz iepriekšējā gada bērni. Toties baltrīkles žagatsīlis (Calocitta formosa) kooperējas ne tikai putnēnu barošanā,[17] bet arī olu dēšanā. Bara mātītes olas dēj dominantās mātītes ligzdā.[18]

Klasifikācija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Clayton, Nicola & Emery, Nathan (2005): Corvid cognition. Current Biology 15(3): R80-R81
  2. Latvijas daba: Vārnu dzimta
  3. Melnās un pelēkās vārnas ligzdošanas gadījums Mērsragā
  4. Perrins, Christopher (2003): The New Encyclopedia of Birds Oxford University Press: Oxford ISBN 0-19-852506-0
  5. Latvijas daba: Putni (Aves)
  6. Patterson, I. J., Dunnet, G. M., & Fordham, R. A. (1971): Ecological studies of the Rook Corvus frugilegus L. in northeast Scotland. Dispersion. J. Appl. Ecol. 8: 815-833.
  7. Corvid Family
  8. The Aviary
  9. Crows and jays top bird IQ scale
  10. Corvidae - Passeriformes
  11. Mirror-Induced Behavior in the Magpie (Pica pica)
  12. Rooks reveal remarkable tool use
  13. Ability of birds of the Corvidae family
  14. Gudrinieks krauklis
  15. Corvidae (Songbird Family)
  16. Verhulst, Sion & Salomons, H. Martijn (2004): Why fight? Socially dominant jackdaws, Corvus monedula, have low fitness. Animal Behaviour 68: 777-783
  17. Parentage and reproductive success in the white-throated magpie-jay, Calocitta formosa
  18. The mating system of the White-throated Magpie-jay Calocitta formosa

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]