Kalns

Vikipēdijas raksts

Kalns ir reljefa forma, kas paceļas augstu virs tuvākās apkārtnes, parasti no dažiem metriem līdz dažiem kilometriem. No pārējās apkārtnes kalnu nošķir skaidri saskatāma pakāje vai daži mazāki pauguri.

Kalni aizņem 64% Āzijas teritorijas, 36% Ziemeļamerikas, 25% Eiropas, 22% Dienvidamerikas, 17% Austrālijas un tikai 3% no Āfrikas teritorijas. Kopumā 24% Zemes virsmas ir kalni. Kalnu rajonos dzīvo 10 % (600 miljoni) no visiem pasaules iedzīvotājiem. Kalnos sākas vairums Zemes upju.

Kalnus iedala zemajos (absolūtais augstums 500 — 1000 m), vidēji augstajos (1000 — 2500 m) un augstajos (vairāk par 2500 m).

Uz Zemes augstākais kalns ir Everests (8848 m). Augstākais kalns Saules sistēmā ir Olimpa kalns uz Marsa (27 km virs virs vidējā planētas līmeņa).