Paceplīšu dzimta

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Paceplīšu dzimta
Troglodytidae (Swainson, 1832)
Purva paceplītis (Cistothorus palustris)
Purva paceplītis (Cistothorus palustris)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Zvirbuļveidīgie (Passeriformes)
Apakškārta Dziedātājputni (Passeri)
Dzimta Paceplīšu dzimta (Troglodytidae)

Paceplīšu dzimta (Troglodytidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno apmēram 80 neliela auguma dziedātājputnu sugas, kuras tiek iedalītas apmēram 19 ģintīs. Dažu grupu klasifikācija ir ļoti sarežģīta un nav līdz galam šobrīd izprasta, iespējams, ka tuvākajā nākotnē tiks izdalītas jaunas sugas.[1]

Lielākā sugu dažādība sastopama Jaunajā pasaulē - Ziemeļamerikā un Centrālamerikā. Vecajā pasaulē mājo tikai viena paceplīšu suga - paceplītis (Troglodytes troglodytes).[2] Arī Latvijā tas ir parasts un izplatīts ligzdotājs, kas reizēm pie neaizsalstošām upītēm un strautiem nelielā skaitā paliek ziemot.[3]

Daudzas sugas ir sastopamas ļoti plašos izplatības areālos ar dažāda rakstura biomām, sākot ar sausiem, daļēji apmežotiem reģioniem un beidzot ar tropu lietusmežiem. Lielākā daļa sugu mājo ielejās tuvu jūras līmenim, bet lielo paceplīšu ģints (Campylorhynchus) sugas sastopamas arī kalnos. Dažām sugām izplatība ir saistīta ar specifiskiem dzīves apstākļiem, piemēram, lapotnes paceplīši (Odontorchilus) dzīvo tikai koku lapotajos vainagos.[2] Dažas sugas, piemēram, paceplītis un mājas paceplītis (Troglodytes aedon) mēdz apmeties apdzīvotu vietu tuvumā.

Izskats un īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Paceplītis (Troglodytes troglodytes) ir mazākais visā paceplīšu dzimtā

Paceplīšu dzimtas sugas ir maza vai ļoti maza auguma putniņi. Izņēmums ir Meksikā dzīvojošais lielais paceplītis (Campylorhynchus chiapensis), kas ir arī dzimtas lielākā suga. Tā ķermeņa garums sasniedz 22 cm,[4] svars 50 g.[5] Vismazākais dzimtā ir Eirāzijā dzīvojošais paceplītis, bet mazākās paceplīšu sugas, kas dzīvo Ziemeļamerikā ir mazākie dziedātājputni, kas dzīvo Jaunajā pasaulē. Eirāzijas paceplīša ķermeņa garums var būt tikai 8 cm garš, spārnu izplētums 12 cm, svars 6 g.[6] Mazākie Amerikā dzīvojošie paceplīši ir grīšļu paceplītis (Cistothorus platensis),[4] kura ķermeņa garums ir 9 cm, svars 7 g,[7] un baltvēdera paceplītis (Uropsila leucogastra), kura ķermeņa garums 9,5 cm.[8]

Lielākā daļa paceplīšu sugas ir pelēkbrūnas, ar daļēji melnu un baltu apspalvojumu. Daudzām sugām astes un spārni ir ar tumšākām šķērsjoslām. Astes garums atkarībā no sugas var būt dažāds, bet spārni kopumā ir īsi un noapaļoti.[4] Knābis visbiežāk ir proporcionāli slaids un garš, un nedaudz noliekts uz leju. Tā kā lielākā daļa barojas uz zemes, to kājas ir spēcīgas un nagi gari. Abi dzimumi izskatās vienādi un arī jaunie putni no pieaugušajiem atšķiras ļoti nedaudz.[4] Lai arī paceplīšu sugas ir neliela auguma, tām ir skaļas balsis un to dziesma sarežģīta. Reizēm pāris mēdz dziedāt duetā.[2] Īpaši patīkamas dziesmas cilvēka ausij ir dziedātājpaceplīšu (Cyphorhinus) un lakstīgalpaceplīšu (Microcerculus) ģints sugām.[2]

Uzvedība un barība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Paceplīši pamatā barojas ar kukaiņiem, attēlā klinšu paceplītis (Salpinctes obsoletus)
Līča paceplītis (Thryothorus nigricapillus) ir viens no košākajiem paceplīšiem

Dzimta ir ļoti liela un plaša, ar daudzām sugām, no kurām dažās ir ļoti kautrīgas, bet citas labprāt apmetas apdzīvoto vietu tuvumā un nekautrējas dziedāt atklātās, labi saskatāmās vietās. Atkarībā no sugas to uzvedība var būt ļoti dažāda. Kopumā mērenās joslas paceplīši parasti uzturas pa pāriem, bet tropu sugas mēdz veidot barus līdz 20 indivīdiem.[2] Paceplīšu sugas atkarībā no sugas var būt gan tādas, kas veido monogāmus pārus, gan poligāmas.[9]

Lai arī par daudzu sugu barošanās ieradumiem gandrīz nekas nav zināms, tomēr pazīstamās sugas pamatā barojas ar kukaiņiem, zirnekļiem un citiem maziem posmkājiem.[2] Daudzas sugas barojas arī ar sēklām un ogām, bet lielākās sugas medī arī vardes un ķirzakas. Toties mazais Eirāzijas paceplītis seklā ūdenī medī pat mazas zivtiņas. Lielais paceplītis mēdz no citu putnu ligzdām laupīt olas. Spāņu valodā tā nosaukums ir chupahuevo - olu sūcējs.[2] Nav īsti zināms, vai šie putni olas tiešām apēd, jo, piemēram, rudibaltais paceplītis (Thryophilus rufalbus) izposta citu putnu ligzdas, nogalinot pat mazuļus, bet ne tādēļ, lai barotos, bet, lai iznīcinātu konkurentus uz barošanās resursiem.[2]

Sistemātika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Paceplīšu dzimta (Troglodytidae)[10][11]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Alström, Per; Ericson, Per G.P.; Olsson, Urban; Sundberg, Per (2006). "Phylogeny and classification of the avian superfamily Sylvioidea". Molecular Phylogenetics and Evolution 38 (2): 381–97. doi:10.1016/j.ympev.2005.05.015. PMID 16054402
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 2,7 Kroodsma, Donald; Brewer, David (2005), "Family Troglodytidae (Wrens)", in del Hoyo, Josep; Elliott, Andrew; Christie, David, Handbook of the Birds of the World. Volume 10, Cuckoo-shrikes to Thrushes, Barcelona: Lynx Edicions, pp. 356–447, ISBN 84-87334-72-5
  3. Ornitofaunistika: Paceplītis Troglodytes troglodytes
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 Family Troglodytidae
  5. Pictures and Facts: Giant Wren
  6. ARKive: Wren (Troglodytes troglodytes)
  7. Neotropical Birds: Cistothorus platensis
  8. Neotropical Birds: Uropsila leucogastra
  9. Perrins, C. (1991). Forshaw, Joseph, ed. Encyclopaedia of Animals: Birds. London: Merehurst Press. p. 190. ISBN 1-85391-186-0.
  10. Mann, Nigel I.; Barker, F. Keith; Graves, Jeff A.; Dingess-Mann, Kimberly A. & Slater, Peter J. B. (2006): Molecular data delineate four genera of "Thryothorus" wrens. Molecular Phylogenetics and Evolution 40: 750–759. doi:10.1016/j.ympev.2006.04.014
  11. Martínez Gómez, Juan E.; Barber, Bruian R. & Peterson, A. Townsend (2005): Phylogenetic position and generic placement of the Socorro Wren (Thryomanes sissonii).

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]