Pasterizācija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Krējuma pasterizācijas un dzesēšanas spirāles Mērgonas sviesta fabrikā, 1939. gads.

Pasterizācija jeb pasterizēšana ir pārtikas produktu (parasti šķidrumu) apstrādes un konservēšanas metode, kurā produktu karsē līdz noteiktai temperatūrai, kura laikā iet bojā lielākā daļa baktēriju, tādējādi palēninot produkta bojājošo mikroorganismu vairošanos un paildzinot tā derīguma termiņu. Pēc pasterizācijas produkts tiek nekavējoties atdzesēts un ievietots sterilā iepakojumā. Izšķir lēno pasterizāciju, kur produktu karsē 30 minūtes līdz 63—65°C temperatūrai un ātro pasterizāciju, kur pa pāris minūtēm produktu uzkarsē līdz 75—90°C temperatūrai. Visbiežāk pasterizē pienu, krējumu, augļus, ogas, to sulas un dažādus dzērienus.[1]

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tehnoloģiju 19. gadsimta vidū izstrādāju franču ķīmiķis mikrobiologs Luijs Pastērs, kura vārdā tā arī ir nosaukta. Lai arī vispazīstamākā ir tieši piena pasterizēšana, pasterizāciju Pastērs sākotnēji bija paredzējis tieši vīna un alus saskābšanas aizkavēšanai.[2]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Pasterizācija (latviski). Neslimo.lv. Atjaunināts: 2013. gada 10. janvārī.
  2. Rondijs Kārlisls (Rodney Carlisle) (2004). Scientific American Inventions and Discoveries. Ņūdžērsija: John Wiley & Songs, Inc.. 357. lpp. ISBN 0-471-24410-4.