Pasterizācija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Krējuma pasterizācijas un dzesēšanas spirāles Mērgonas sviesta fabrikā, 1939. gads.

Pasterizācija jeb pasterizēšana ir pārtikas produktu (parasti šķidrumu) apstrādes un konservēšanas metode, kurā produktu karsē līdz noteiktai temperatūrai, kura laikā iet bojā lielākā daļa baktēriju, tādējādi palēninot produkta bojājošo mikroorganismu vairošanos un paildzinot tā derīguma termiņu. Pēc pasterizācijas produkts tiek nekavējoties atdzesēts un ievietots sterilā iepakojumā. Izšķir lēno pasterizāciju, kur produktu karsē 30 minūtes līdz 63—65°C temperatūrai un ātro pasterizāciju, kur pa pāris minūtēm produktu uzkarsē līdz 75—90°C temperatūrai. Visbiežāk pasterizē pienu, krējumu, augļus, ogas, to sulas un dažādus dzērienus.[1]

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tehnoloģiju 19. gadsimta vidū izstrādāju franču ķīmiķis mikrobiologs Luijs Pastērs, kura vārdā tā arī ir nosaukta. Lai arī vispazīstamākā ir tieši piena pasterizēšana, pasterizāciju Pastērs sākotnēji bija paredzējis tieši vīna un alus saskābšanas aizkavēšanai.[2]

Pasterizatori[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pasterizēšanu visbiežāk veic universālajos plākšņu aparātos, kurus var izmantot arī kā sildītājus, dzesētājus un sterilizatorus. Plākšņu aparātu sildvirsmu veido no daudzām kopā sastiprinātām plāksnēm ar rievoti štancētu virsmu. Starp plāksnēm veidojas šauri (3—6 mm) kanāli, pa kuriem plūst pasterizējamais produkts. Šāds plākšņu rievojums uzlabo pasterizatora darbību, jo veicina turbulentas plūsmas veidošanos starpplākšņu kanālos, tādējādi optimizējot siltuma pāreju, kā arī padara plāksnes mehāniski izturīgākas un nedaudz palielina to sildvirsmu. Papildus tam, plākšņu aparātus veido pēc pretplūsmas principa, lai iegūtu optimālo temperatūru starpību un lielāku siltuma ietaupījumu nekā tas būtu līdzplūsmas siltummaiņos. Plāksnes atkarībā no apstrādājamā produkta parasti izgatavo vai nu no nerūsošā tērauda (pārtikas produktu termiskai apstrādei) vai titāna (sāls šķīduma u.c. agresīvu produktu termiskai apstrādei).[3]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Pasterizācija (latviski). Neslimo.lv. Atjaunināts: 2013. gada 10. janvārī.
  2. Rodnijs Kārlisls (Rodney Carlisle) (2004). Scientific American Inventions and Discoveries. Ņūdžērsija: John Wiley & Songs, Inc.. 357. lpp. ISBN 0-471-24410-4.
  3. Lija Dukaļska, Ruta Galoburda, Elīna Sturmoviča, Ojārs Rubenis, Gunārs Brēmers (2000). Pārtikas rūpniecības tehnoloģiskās iekārtas. Jelgava: Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultāte. 209—211. lpp. ISBN 9984-19-171-0.