Alus

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kviešu alus

Alus ir alkoholisks dzēriens, kuru iegūst, raudzējot cukuru ar cieti saturošu masu no miežiem un veidojot iesalu. Alu var gatavot arī no kviešiem, kukurūzas, rīsiem un citiem augiem, kaut gan visbiežāk gatavo tieši no miežiem. Tas ir pasaulē vecākais[1] un populārākais[2][3] no vājajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Alus parasti satur no 4 līdz 6% alkohola. Spirtotajiem aliem var būt arī vairāk.

Katru gadu Vācijas pilsētā Minhenē tiek rīkots festivāls Oktoberfest, kas ir slavenākais alus festivāls pasaulē.

Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

16. gadsimta alusdarītava

Vēsturiski alu ieguva jau vismaz kopš 4000. gada p.m.ē., to pazina senie šumeri, ēģiptieši un mezopotāmieši. Izejvielu dažādības dēļ iegūtā alus garša, krāsa un konsistence var būt pilnīgi atšķirīga.

[izmainīt šo sadaļu] Sastāvdaļas

Saskaņā ar Vācijas 1516. gada tā dēvēto Reinheitsgebot (tīrības likumu) par alu drīkst saukt tikai tādu dzērienu, kas izgatavots no graudiem, apiņiem un ūdens bez jebkādām citām sastāvdaļām.[nepieciešama atsauce] Izmantotie graudi parasti ir mieži, taču dažas alus darītavas mēdz izgatavot alu no kviešiem. Dzīvais alus rūgšanas procesā pat tad, kad jau iepildīts pudelēs, ir mazliet duļķains un necaurspīdīgs, turklāt ar ļoti īsu realizācijas termiņu.

Tā kā alus galvenokārt sastāv no ūdens, tad ūdens avots un ķīmiskais sastāvs atstāj lielu iespaidu uz alus īpašībām, taču pamatā visu nosaka tieši recepte. Retās lauku sētās pēc senām tradīcijām alu brūvē vēl šodien, un šīs tradīcijas parasti manto ģimenes ietvaros, līdz ar to katrā sētā, kur alu brūvē, tas ir atšķirīgs. Par alus dabiskumu lielā mērā liecina īss derīguma termiņš.[nepieciešama atsauce]

Daudzas alus šķirnes ir radušās, pielāgojoties kāda reģiona ūdens īpatnībām, taču ar īpaši tīru ūdeni, piemēram, Īslandē,[nepieciešama atsauce] alus nerūgst vispār, tādēļ tiek lietots uzlējums jeb liekais ūdens no iepriekš brūvēta alus.

[izmainīt šo sadaļu] Alus Latvijā

Latvijā lielākās alus darītavas ir Aldaris un Cēsu alus, taču populāri ir arī mazo alus darītavu ražojumi, piemēram, Tērvetes, Užavas vai Bauskas alu.[nepieciešama atsauce]

[izmainīt šo sadaļu] Atsauces

Commons
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: alus
  1. Arnold, John P, Origin and History of Beer and Brewing: From Prehistoric Times to the Beginning of Brewing Science and Technology, ISBN 0966208412 
  2. Volume of World Beer Production (angliski). European Beer Guide. Atjaunināts: 2006-10-17.
  3. The Barbarian's Beverage: A History of Beer in Ancient Europe, <http://www.amazon.co.uk/gp/reader/0415311217?p=S00H&checkSum=ha%2FMenougrV%2FCPWZg6P4td6OJoeMeVfRptT8FuSLUrk%3D> 



Lietotāja rīki
Vārdtelpas

Varianti
Darbības
Navigācija
Rīki
Citās valodās