Peipusa-Pleskavas ezers

Peipusa-Pleskavas ezers
	Lemmijervs pie Lāksāres
Atrodas	Igaunija; Krievija
Koordinātas	58°20′0″N 27°30′0″E / 58.33333°N 27.50000°EKoordinātas: 58°20′0″N 27°30′0″E / 58.33333°N 27.50000°E
Platība	3555 km2
Lielākais garums	143 km
Lielākais platums	49 km
Vidējais dziļums	7,1 m
Lielākais dziļums	15 m
Tilpums	25 km3
Augstums v.j.l.	30 m
Izteka	Narva
Sateces baseins	47 800 km2
Baseina valstis	Igaunija, Krievija, Latvija
Salas	29
Apdz. vietas krastos	Gdova,; Kallaste, Mustvē
	Peipusa-Pleskavas ezers Peipusa-Pleskavas ezers Peipusa-Pleskavas ezers
	Peipusa-Pleskavas ezers Vikikrātuvē

Peipusa-Pleskavas ezers (igauņu: Peipsi-Pihkva järv, krievu: Псковско-Чудское озеро, Чудско-Псковское озеро) ir liela saldūdens ezeru sistēma uz Igaunijas un Krievijas robežas. Ceturtais lielākais ezers Eiropā pēc Lādogas ezera, Oņegas ezera un Vēnerna.

Tradicionāli izšķir trīs atsevišķas ūdenstilpes: Peipusu (2613 km²) ziemeļdaļā, Pleskavas ezeru (709 km²) dienviddaļā un abus ezerus savienojošo Lemmijervu (236 km²). Šaurākā vieta starp šiem ezeriem pie Mehikormas ir 1,8 km plata. Bieži visu ezeru sistēmu uzskata par vienu ezeru.

Daba un izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pārsvarā zemi krasti ar purvājiem. Igaunijas krastā, Kallastē līdz 10 m augsti smilšakmens klints atsegumi. Ezera gultne gluda, klāta ar dūņām. Gar ezera ziemeļu un austrumu krastu stiepjas smilšu josla — iekšzemes kāpas. Vairākas salas, no kurām lielākās ir Pīrisāre, Kolpina un Talabu salas. Lielākās pietekas ir Veļikaja un Emajegi. Ezerus izmanto zvejniecībai un atpūtai, populārs ziemas zvejas ezers.