Peipusa-Pleskavas ezers

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Peipusa-Pleskavas ezers
Lämmijärv Laaksaare.JPG
Lemmijervs pie Lāksāres
Lake Peipsi Landsat2000.jpeg
Peipusa-Pleskavas ezera satelītuzņēmums
Atrodas Karogs: Igaunija Igaunija
Karogs: Krievija Krievija
Koordinātas 58°20′0″N 27°30′0″E / 58.33333°N 27.50000°E / 58.33333; 27.50000Koordinātas: 58°20′0″N 27°30′0″E / 58.33333°N 27.50000°E / 58.33333; 27.50000
Platība 3555 km2
Lielākais garums 143 km
Lielākais platums 49 km
Vidējais dziļums 7,1 m
Lielākais dziļums 15 m
Tilpums 25 km3
Augstums vjl 30 m
Izteka Narva
Sateces baseins 47 800 km2
Baseina valstis Igaunija, Krievija, Latvija
Salas 29
Apdz. vietas krastos Pleskava, Gdova,
Kallaste, Mustvē

Peipusa-Pleskavas ezers (igauņu: Peipsi-Pihkva järv, krievu: Псковско-Чудское озеро, Чудско-Псковское озеро) ir liela saldūdens ezeru sistēma uz Igaunijas un Krievijas robežas. Ceturtais lielākais ezers Eiropā pēc Lādogas ezera, Oņegas ezera un Venerna.

Tradicionāli izšķir trīs atsevišķas ūdenstilpes: Peipusu (2613 km²) ziemeļdaļā, Pleskavas ezeru (709 km²) dienviddaļā un abus ezerus savienojošo Lemmijervu (236 km²). Šaurākā vieta starp šiem ezeriem pie Mehikormas ir 1,8 km plata. Bieži visu ezeru sistēmu uzskata par vienu ezeru.

Daba un izmantošana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pārsvarā zemi krasti ar purvājiem. Igaunijas krastā, Kallastē līdz 10 m augsti smilšakmens klints atsegumi. Ezera gultne gluda, klāta ar dūņām. Gar ezera ziemeļu un austrumu krastu stiepjas smilšu josla — iekšzemes kāpas. Vairākas salas, no kurām lielākās ir Pīrisāre, Kolpina un Talabu salas. Lielākās pietekas ir Veļikaja un Emajegi. Ezerus izmanto zvejniecībai un atpūtai, populārs ziemas zvejas ezers.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]