Peipusa-Pleskavas ezers
| Peipusa-Pleskavas ezers | |
|---|---|
| Lemmijervs pie Lāksāres | |
|
|
|
| Atrodas | |
| Koordinātas | |
| Platība | 3555 km2 |
| Lielākais garums | 143 km |
| Lielākais platums | 49 km |
| Vidējais dziļums | 7,1 m |
| Lielākais dziļums | 15 m |
| Tilpums | 25 km3 |
| Augstums vjl | 30 m |
| Izteka | Narva |
| Sateces baseins | 47 800 km2 |
| Baseina valstis | Igaunija, Krievija, Latvija |
| Salas | 29 |
| Apdz. vietas krastos | Pleskava, Gdova, Kallaste, Mustvē |
Peipusa-Pleskavas ezers (igauņu: Peipsi-Pihkva järv, krievu: Псковско-Чудское озеро, Чудско-Псковское озеро) ir liela saldūdens ezeru sistēma uz Igaunijas un Krievijas robežas. Ceturtais lielākais ezers Eiropā pēc Lādogas ezera, Oņegas ezera un Venerna.
Tradicionāli izšķir trīs atsevišķas ūdenstilpes: Peipusu (2613 km²) ziemeļdaļā, Pleskavas ezeru (709 km²) dienviddaļā un abus ezerus savienojošo Lemmijervu (236 km²). Šaurākā vieta starp šiem ezeriem pie Mehikormas ir 1,8 km plata. Bieži visu ezeru sistēmu uzskata par vienu ezeru.
Daba un izmantošana [izmainīt šo sadaļu]
Pārsvarā zemi krasti ar purvājiem. Igaunijas krastā, Kallastē līdz 10 m augsti smilšakmens klints atsegumi. Ezera gultne gluda, klāta ar dūņām. Gar ezera ziemeļu un austrumu krastu stiepjas smilšu josla — iekšzemes kāpas. Vairākas salas, no kurām lielākās ir Pīrisāre, Kolpina un Talabu salas. Lielākās pietekas ir Veļikaja un Emajegi. Ezerus izmanto zvejniecībai un atpūtai, populārs ziemas zvejas ezers.
Atsauces [izmainīt šo sadaļu]
|
Meklēt atsauces: "Peipusa-Pleskavas ezers" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Skatīt arī [izmainīt šo sadaļu]