Peldkostīms

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Seno romiešu mozaīka

Peldkostīms ir speciāls apģērbs peldēšanai un atpūtai pie ūdens.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirms peldkostīma laiki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senajos laikos, viduslaikos, renesanses laikā peldkostīms kā tāds nepastāvēja. Tajos laikos ļaudis peldējās vai nu kaili, vai apakšveļā, kas nebija speciāli piemērota peldēm.

Uz Pompeju freskām un dažās Romas impērijas vietās ir attēlotas sievietes kostīmos, kas atgādina mūsdienu bikini, tomēr vēlāk šāds ģērbšanās veids tika aizmirsts.

Antīkas kailo ķermeņu apbrīnas vietā nāca neiecietība un grēcīgās miesas apzīmējums, lai arī peldes joprojām bija ļaužu iecienīta izklaide.

Luija XIV laikā dāmas un kavalieri peldējās apakšveļā, kas spāņos izraisīja pamatīgu sašutumu, jo Spānijā pat sievietes kājas mazāko daļiņu ieraudzīt bija nepieļaujami, kur nu vēl ieraudzīt sievieti izmirkušā baltā kreklā.

18. gadsimtā šī tendence saglabājās. Aristokrātijas pārstāvji peldēties gāja savās parūkās, aubēs un kreklos. Arī mājās, vannas procedūras viņi veica apakšveļā.

Peldkostīma pirmsākumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sieviešu peldkostīms (1858)

Pirmie kostīmi, kas speciāli bija paredzēti peldēšanai, sāka parādīties 18.gadsimta beigās. Atbalstot Žana Žaka Ruso idejas, kas aicināja būt dabīgiem un tuvākiem dabai.

Anglijā Viktorijas laikmetā laika tika pelta vīriešu un sieviešu kopīga peldēšanās pat peldkostīmos. Problēmas atrisināšanai tika izgudrotas peldēšanās mašīnas, kas aizsedza peldētāju no svešām acīm.

Francijā uzskati bija daudz brīvāki. Tur vīriešiem izveidoja speciālu strīpainu, pieguļošu peldēšanās kostīmu.

20. gadsimta sākumā peldkostīms kļuva vienkāršāks, demokrātiskāks un īsāks. No peldkostīmiem pazūd volāni, pilnībā izzūd peldēšanas zeķubikses un citi "tikumības saglabāšanas" atribūti.

Peldkostīma triumfa laiki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1920. gados modē nāca iedegums, bet sports un izklaide kļuva par obligātu cilvēka personības attīstības nosacījumu. Tuklas formas un bālumu sāka uzskatīt par slimību pazīmēm. Trenēts ķermenis "prasīja" to izrādīt. Peldkostīmi ieguva mūsdienām līdzīgas formas.

Pat līdz 20. gadsimta vidum, peldkostīms sedza lielāko ķermeņa daļu.

Kopēja uzskatu liberalizācija pēckara gados, padarīja peldkostīmu daudz brīvāku uz atsegtāku. 20. gadsimta otrajā pusē pamazām modē nāca bikini. Šī modeļa peldkostīms savu popularitāti ieguva pateicoties tajos laikos jaunās franču aktrises Bridžitas Bardo mīlestībai pret šo apģērba elementu, kurā viņa bieži pastaigājās pa Santrope pludmalēm.[1]

Turpmākā peldkostīma evolūcija izveidoja tā saucamos monokini (piesedz tikai ķermeņa lejasdaļu atstājot krūtis pilnībā atkailinātas) un mikrokini (tiek izmantotas ļoti šauras auduma strēmeles).

20. gadsimtā modē nāk arī natūrisms. Šis atpūtas veids īpaši izplatīts ir Eiropā un tiek uzskatīts par ģimenes atpūtas veidu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]