Žans Žaks Ruso

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Žans Žaks Ruso
Jean Jacques Rousseau
Žans Žaks Ruso
Personīgā informācija
Dzimis 1712. gada 28. jūnijā
Valsts karogs: Šveice Ženēva, Šveice
Miris 1778. gada 2. jūlijā (66 gadi)
Valsts karogs: Francija Ermenonvilla, Francija
Tautība Francūzis
Vispārīgā informācija
Ietekmējies no Aristotelis, Džons Loks, Deniss Didro
Ietekmējis Kants, Hēgelis, Gēte, Nīče
Galvenie darbi Sabiedriskais līgums
Valoda Franču

Žans Žaks Ruso (franču: Jean Jacques Rousseau; dzimis 1712. gada 28. jūnijā, miris 1778. gada 2. jūlijā) bija franču apgaismības filozofs, rakstnieks un pašizglītojies komponists.

Ruso dzimis Ženēvā, kas tolaik bija pilsētvalsts. Viņa tēvs Izaks Ruso (Isaac Rousseau) bija pulksteņu taisītājs, labi izglītots mūzikā. Viņa māte Suzanna Bernarda Ruso (Suzanne Bernard Rousseau) bija kalvinisma sludinātāja meita, kura nomira deviņas dienas pēc Žana Žaka Ruso dzimšanas.

Ruso filozofija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ruso uzskatu pamatā bija apgalvojums, ka cilvēks pēc dabas ir labs un ļaunu viņu dara sabiedrība. Ruso sabiedrību uzskatīja par mākslīgu veidojumu un apgalvoja, ka sabiedrības attīstība, īpaši savstarpējā sociālā atkarība, kaitē cilvēku labklājībai.

Par Ruso nozīmīgāko ieguldījumu filozofijā uzskata darbu "Sabiedriskais līgums". Tajā Ruso apgalvo, ka cilvēka dabiskais stāvoklis deģenerējas par brutālu stāvokli bez morāles vai likumiem, un šajā brīdī jādibina likuma institūcijas vai jāiet bojā. Šajā deģenerācijas fāzē cilvēkam pastiprināti jāsacenšas ar pārējiem, reizē arī esot no tiem atkarīgam, un šis dubultais spiediens apdraud viņa dzīvību un brīvību. Ja cilvēki apvienotos ar sabiedriskā līguma palīdzību un atteiktos no savām dabiskajām tiesībām, viņi saglabātu gan sevi, gan savu brīvību. Tam tā jānotiek, jo pakļaušanās vispārīgās gribas autoritātei garantē indivīdiem aizsardzību pret spiedienu pakļauties citu cilvēku gribai un reizē nodrošina paklausību pašiem sev, jo visi cilvēki kopīgi ir likuma autori. Viņš sadarbojās ar angļu domātāju Džonu Loku, kurš aizstāvēja cilvēka tiesības uz brīvību un īpašumu, un franču filozofu Voltēru, kurš atbalstīja cilvēka tiesibas rakstos un vārdos.