Plastmasas

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Dažādi izstrādājumi no plastmasas

Plastmasas (grieķu: plastikos — 'veidojams' + latīņu: massa — 'mīkla, masa') ir materiāli no lielmolekulāriem, parasti sintētiski iegūtiem, retāk ķīmiski apstrādātiem dabiskiem polimēriem. Plastmasu sastāvā ietilpst arī plastifikatori, pildvielas, krāsvielas, stabilizējošas vielas. Plastmasas ir cieti, amorfi (stiklveida) materiāli, kas izstrādājuma veidošanas laikā ir ļoti elastīgi vai šķidri un viskozi tekoši, bet pēc tam sacietē un saglabā piešķirto formu. Plastmasas izmanto dažādu saimniecības priekšmetu, iesaiņošanas materiālu un tehnisku izstrādājumu izgatavošanai. Galvenās plastmasu ražošanā izmantotās izejvielas ir nafta un dabasgāze.

Plastmasu sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Svarīgākā plastmasu sastāvdaļa vienmēr ir polimēri — lielmolekulāri ķīmiski savienojumi, kuru molekulas sastāv no daudzām vienādām vienībām.

Lai uzlabotu plastmasu mehāniskās, termiskās vai izolējošās īpašības, tām pievieno dažādas pildvielas (pat līdz 70% no kopējā daudzuma) — stikla šķiedru, audumu, smiltis, vizlu, papīru, koka miltus.

Lai plastmasas kļūtu elastīgākas un vieglāk pārstrādājamas, tām pievieno dažādas mazmolekulāras vielas - plastifikatorus.

Vēlamās krāsas iegūšanai plastmasām pievieno krāsvielas — dažādus organiskus vai neorganiskus pigmentus, kas nesadalās plastmasas izgatavošanas temperatūrā.

Stabilizatoru pievienošana plastmasas padara noturīgākas pret mitruma un gaismas iedarbību. Lēts un efektīvs stabilizators ir kvēpi.

Plastmasu tipi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atkarībā no polimēra rakstura tas no viskoza stāvokļa stiklveidīgā var pāriet atgriezeniski vai neatgriezeniski. Tādēļ plastmasas iedala:

  • termoplastiskajās plastmasās (termoplastos), kuras sildot kļūst mīkstas un izkūst, bet atdzesējot no jauna sacietē (polietilēns, polipropilēns, polistirols);
  • termoreaktīvajās plastmasās (reaktoplastos), kas pēc izgatavošanas nav no jauna izkausējamas, bet augstās temperatūrās neatgriezeniski sadalās (teflons).

Latvijas tirgū jau kādu laiku ir pieejami produkti no videi draudzīgākas plastmasas: bioplastmasas un oksi-sadalāmās plastmasas.

  • Bioplastmasa — bioloģiski noārdāma plastmasa (biopolimērs), kuras sastāvdaļas pilnībā vai gandrīz pilnībā iegūtas no atjaunojamām izejvielām.
  • Oksi-sadalāmā plastmasa — plast­masa (polimērs), kura iegūta no neatjaunojamām izejvielām un skābekļa un gaismas ietekmē sadalās sīkās sastāvdaļās, bet nav bioloģiski sadalāma (kompostējama).

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • I. Gruziņš. Polimērie materiāli un ķīmija. Rīga: Liesma, 1979.