Pāriet uz saturu

Pundurpele

Vikipēdijas lapa
Pundurpele
Micromys minutus (Pallas, 1771)
Pundurpele
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaGrauzēji (Rodentia)
DzimtaPeļu dzimta (Muroidea)
ĢintsPundurpeles (Micromys)
SugaPundurpele (M. minutus)
Izplatība
Pundurpele Vikikrātuvē

Pundurpele (Micromys minutus) ir peļu dzimtas grauzējs, kas sastopams lielā daļā Eirāzijas, arī Latvijā. Latvijā izplatīta visā teritorijā, taču ne sevišķi bieži.

Pundurpele dzīvo mitrās vietās, kas biezi aizaugušas ar niedrēm, slapjās pļavās, ar garu zāli apaugušu strautu un upju krastos. Pundurpeles ir sastopamas arī ceļmalas krūmājos un pamestos, vecos dārzos. Ziemu pundurpele pavada zem sakritušām niedrēm vai salmu kaudzēs, bet aukstās ziemās slēpjas šķūņos, klētīs un mājās. Latvijā sastopama samērā bieži. Tēviņi aizņem apmēram 400 kvadrātmetru lielu teritoriju, mātītes mazāku.

Pundurpeles parasti intensīvi vairojas un ir spējīgas laist pasaulē pat sešus metienus gadā, laikā no aprīļa līdz septembrim. Katrā metienā ir trīs līdz astoņi mazuļi. Parasti vislielākie metieni dzimst no augusta līdz septembrim. Grūtniecība ilgst apmēram 21 dienu.

Mazuļi paliek migā vienpadsmit dienas un ļoti ātri aug. Māte šajā laikā dodas meklēt barību, bet regulāri atgriežas, lai pabarotu un notīrītu mazuļus. Viņa apēd savu pēcnācēju izkārnījumus, lai to smaka nepievilinātu nevēlamus viesus.

Jau pēc divām dienām mazuļi prot saķerties un staigāt pa ligzdu. Pēc četrām dienām viņi paši sāk rūpēties par savu higiēnu, astoņu dienu vecumā jau labi redz. Deviņu dienu vecumā pelēniem parādās zobiņi, un viņi sāk uzņemt pastāvīgu barību.

Sasniedzot desmit dienu vecumu, māte pārstāj tos zīdīt ar savu pienu un tie sāk ēst tikai pastāvīgu barību. Šajā laikā pelēni pirmo reizi var pamest ligzdu un sāk iepazīt pasauli.

Sešpadsmit dienu vecumā pelēni jau ir pilnīgi attīstīti, bet viņu māte parasti jau atkal gaida pēcnācējus.

Pundurpeles nav izvēlīgas ēdiena ziņā. Viņas ēd augu sēklas, ogas, kā arī kukaiņus, piemēram, kodes, tārpus, sienāžus un vaboles. Pundurpeles barības izvēle ir atkarīga no gadalaika, piemēram, agrā pavasarī šis dzīvnieciņš labprāt mielojas ar koku un krūmu jaunajiem pumpuriem un svaigajiem dzinumiem.

Pundurpeles nodara kaitējumu lauksaimniekiem, jo ēd zāļu sēklas un labību, taču viņas arī iznīcina dažādus kaitēkļus, piemēram, laputis. Medus rasa, kuru šie kukaiņi izdala, mazajām pelēm ir delikatese.

Tā kā pundurpelēm garšo saldumi, viņas ēd arī nektāru. Lai piekļūtu graudiem vārpās, pundurpele rāpjas augšup pa zāļu vai labības stiebriem. Mazais dzīvnieciņš atbalstās uz savas garās astes, kuru apvij ap stiebru un tādējādi notur līdzsvaru uz kustīgā stiebra.

Pundurpeles ligzda

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pundurpeles ligzda ir apbrīnojama celtne. Mātīte to ceļ 30-60 cm virs zemes un ievij zāles stiebros. Ligzda ir savīta no gareniski saplēstām zāļu lapām. Šo sarežģīto lodveida celtni dzīvnieks izklāj ar ušņu pūkām vai sasmalcinātu zāli. Ligzdas diametrs ir 8-10 cm. Pēc mazuļu piedzimšanas mātīte aizver ligzdas ieeju ar zāli un atver tikai pēc nedēļas.

Pundurpeles ligzdu gan var sajaukt ar mazā susura (Muscardinus avellanarius) ligzdiņu. Pundurpeles ligzda tomēr ir lielāka un nav tik cieši piestiprināta, tādēļ to ir viegli noņemt.

Pundurpeles ķermenis ir 5-7,5 cm, bet aste 5-7 cm gara. Tās sver 5-10 g.

Parasti dzīvo vienas, vasarā aktīvas galvenokārt naktī, ziemā — dienā. Dzīves ilgums: savvaļā līdz 18 mēnešiem, nebrīvē līdz 5 gadiem.