Puzes muiža (ciems)
| Puzes muiža | |
|---|---|
| Skrajciems | |
 Puzes baznīca | |
  Puzes muiža | |
| Koordinātas: 57°19′37″N 22°1′5″E / 57.32694°N 22.01806°EKoordinātas: 57°19′37″N 22°1′5″E / 57.32694°N 22.01806°E | |
| Valsts |
 Latvija |
| Novads | Ventspils novads |
| Pagasts | Puzes pagasts |
| Pirmoreiz minēta | 1230. gadā |
| Platība | |
| • Kopējā | 3,93 km2 |
| Augstums | 45 m |
| Iedzīvotāji (2021)[1] | |
| • kopā | 37 |
| Pasta nodaļa | LV-3613 Puze |
Puzes muiža (arī Puze, lībiešu: Puzzõ, Puzesmuiža)[2][3] ir ciems Ventspils novada Puzes pagastā. Izvietojies pagasta dienvidrietumos 6,4 km no pagasta centra Blāzmas, 38 km no novada centra Ventspils un 155 km no Rīgas. Mūsdienu apdzīvotā vieta izveidojusies pie bijušās Puzes muižas (Pussen) centra, viens no vēsturiskajiem pagasta centriem. Puzes baznīca un mācītājmuižas apbūve ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi, netālie Lejaskroga senkapi — arheoloģijas pieminekļi.[4]
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Puze (Pussen) pirmoreiz minēta 1253. gadā, kad, sadalot Vanemas zemes, Puze nonāca Kurzemes bīskapa pakļautībā. 1579. gadā pēdējais Kurzemes un Sāmsalas bīskaps Magnuss Puzes muižu izlēņoja Kandavas pilskungam Emeriham no Mirbahas. Spriežot pēc 1582./1583. gada Kurzemes bīskapijas vaku grāmatas, Puzes novadam piederēja 7 ciemi: Ameļu, Viecīšu, Dandzīšu, Puzes, Modes, Rāpatu un Sirgumu ciems ar 55 zemnieku saimniecībām un 16 sīksaimniecībām.
Pēc Livonijas kara beigām muiža atradās Piltenes apgabalā. 1641. gadā Johans Ēvalds Mirbahs no Puzes nodalīja Puzenieku muižu, kuru nodeva savam brālim Emeriham (III) Mirbaham, vēlākajam Embūtes pilsmuižas īpašniekam. 18. gadsimtā izveidojās Viecīšu (Wezitten), Dandzītes (Danswitten) un Modes (Mohden) pusmuižas, savukārt Ameļi (Ammeln) piederēja pie Puzenieku, bet Rāpati (Rapaden, Rapatzeem) – pie Ugāles, Sirgumi (Sirgum) – pie Piltenes muižas.
Pēc tam, kad Piltenes apgabalu anektēja Krievijas Impērija, 1797. gada iedzīvotāju revīzijas laikā tika uzskaitīta Puzes muiža, 3 pusmuižas, mežniecība (Wildnis Bereiterei Neuhoff), 3 krogi (Baznīckrogs, Buntes krogs, Ezerkrogs), 36 zemnieku saimniecības, 3 mežsargu mājas, 5 būdeļnieku (Budeneke) mājas un bijusī Krišiņu saimniecība (gewesene Kriching / Krisching Gesinde). Pieminēts arī ķieģelšķūnis. Zemnieku saimniecības bija sadalītas starp Puzes muižu un pusmuižām tā, ka Puzes muižai un Modes pusmuižai katrai bija pakļautas 10 saimniecības, Dandzīšu un Viecīšu pusmuižai – 8 saimniecības. Mirbahu dzimtai muiža piederēja līdz 1814. gadam.
Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[5]
|
| ||||||||||||||||||||||||
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Vietvārdu datubāze: Informācija par Puzes muižu». Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.
- ↑ 2,0 2,1 LĢIA vietvārdu datubāze
- ↑ «livonian.tech – Lībiešu-latviešu-igauņu vārdnīca» (latviešu). Skatīts: 2023-07-30.
- ↑ Puzes pagasta teritorijas plānojums. Paskaidrojuma raksts[novecojusi saite]
- ↑ OSP
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Pilis.lv Puzes muiža[novecojusi saite]
- Puzes baznīca Arhivēts 2022. gada 6. oktobrī, Wayback Machine vietnē.