Lībiešu valoda

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Lībiešu valoda (līvõ kēļ)
Valstis, kur runā: Latvijā,

Igaunijā,

Reģioni: Kurzeme, Vidzeme, Rīga
Valodas pratēji: apt. 50
Izplatība: Viena no retākajām Eiropas Savienības valodām, ierakstīta valodu sarkanajā grāmatā
Klasifikācija: urāliešu valodas
somugru valodas
Baltijas jūras
Oficiālais statuss
Valsts valoda:
Regulatora institūcija: Līvu fonds
Valodas kods
ISO 639-1 -
ISO 639-2 fiu
SO 639-3 liv
Skatīt arī: Valoda — Valodu saraksts

Lībiešu valoda jeb līvu valoda (līvõ kēļ) ir izmirusi Latvijas Kurzemes pussalas ziemeļus apdzīvojušo pamatiedzīvotāju līvu valoda. Šobrīd notiek lībiešu atmoda, arī valodnieciskā ziņā.[1]

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

13. gadsimtā lībiski runāja ap 30 000 cilvēku. (Vääri, 1966) 14.—16. gadsimtā lībiešu valodā runāja Rīgas arhibīskapijas, Livonijas ordeņa un Kurzemes bīskapijas teritorijās. No 1558.—1583. gadam lībiešu valodas lietotāju skaits Vidzemē samazinājās Livonijas kara laika postījumu dēļ. No 1700.—1721. gadam Vidzemes lībiešu valoda gandrīz pilnīgi izzuda pēc Lielā Ziemeļu kara izraisītās Lielās mēra epidēmijas. 1862. gadā Londonā pa 250 eksemplāriem katrā austrumlībiešu un rietumlībiešu izloksnēs tiek iespiesta pirmā grāmata — Mateja evaņģēlijs. 1880. gadā Sanktpēterburgā tiek iespiests vēl viens Mateja evaņģēlija tulkojums lībiešu valodā, kas gan, atšķirībā no iepriekšējām grāmatām, arī nonāk līdz lībiešiem.[2] 1852. gadā Kurzemes guberņas teritorijā lībiski vēl runāja 2394 cilvēku. Tomēr jau kopš 1. pasaules kara Latvijas lībiešu kopiena bija jau gandrīz pilnībā divvalodīga, līdztekus savai dzimtajai lībiešu valodai protot arī latviski.[3] 20. gadsimta 20.—30. gados pēc Latvijas Republikas izveidošanas ar Somijas, Igaunijas un Ungārijas valodnieku palīdzību notika lībiešu valodas uzplaukums.[4] 20. gadsimta 40.—80. gados, 2. pasaules kara laikā un Padomju Savienības veikto robežapsardzības pasākumu dēļ notika tradicionālās uz zvejniecību balstītās lībiešu kultūras izskaušana un valodas marginalizācija.[3] 1981. gadā lībiski runāja vien 78 cilvēki.

2009. gadā nomira Viktors Bertholds,[5] bet 2013. gada 2. jūnijā Grizelda Kristiņa, kuri bija pēdējie lībiešu valodas runātāji, kam tā bija dzimtā valoda.[6][7]

Alfabēts[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lībiešu alfabētā ir 39 šādi latīņu alfabēta burti:

A a Ā ā Ä ä Ǟ ǟ B b D d Ḑ ḑ E e Ē ē F f G g
H h I i Ī ī J j K k L l Ļ ļ M m N n Ņ ņ O o
Ō ō Ȯ ȯ Ȱ ȱ Ö ö Ȫ ȫ Õ õ Ȭ ȭ P p R r Ŗ ŗ S s
Š š T t Ț ț U u Ū ū Y y Ȳ ȳ V v Z z Ž ž

Aa, Āā (garais a), Ää (platais e), Ǟǟ (platais, garais e) Bb, Dd, Ḑḑ (mīkstais d), Ee (šaurais e), Ēē (šaurais, garais e), Ff, Gg, Hh, Ii, Īī (garais i) , Jj, Kk, Ll, Ļļ (mīkstais l), Mm, Nn, Ņņ (mīkstais m), Oo, Ōō (garais o), Ȯȯ (o ar punktiņu), Ȱȱ (o ar punktiņu un garumzīmi), Õõ (o ar vilnīti), Ȭȭ (o ar vilnīti un garumzīmi), Rr, Ŗŗ (mīkstinātais r), Ss, Šš, Tt, Ţţ (mīkstais t), Uu, Ūū (garais u), Vv, Zz, Žž.

Burtiem atbilstošās skaņas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vairuma lībiešu burtu fonētiskā vērtība ir tāda pati kā attiecīgajiem burtiem latviešu valodā, taču lībiešu valodā ir vairāk patskaņu.

Bieži lietotais burts ⟨õ⟩ neuzsvērtā pozīcijā (t. i., ārpus pirmās zilbes) ir praktiski identisks latviešu burta ⟨a⟩ vērtībai. Piemēram, lībiešu vārds līvõ tiktu realizēts kā latviešu "līva".

Fonētiski šī skaņa tiek klasificēta kā vidēja mēles pacēluma vidējās rindas patskanis — [ə], tas ir standarta galotnes -a vērtība vairākzilbju latviešu valodas vārdos,[8] piemēram, Daugava — [ˈdaʊɡavə], tādos krievu valodas vārdos kā eto — [ˈɛtə], tādos angļu valodas vārdos, kā piemēram, about [əˈbaʊt] vai Sandra [ˈsændrə].

Uzsvērtā pozīcijā (pirmajā zilbē) tā vērtība tiek dažādi raksturota, atkarībā no autora, vai nu kā nenoapaļots augsta mēles pacēluma vidējās rindas patskanis ([ɨ]) vai arī nenoapaļots augsti vidēja mēles pacēluma pakaļējās rindas patskanis ([ɤ]). Šī skaņa ir līdzīga krievu valodas "cietajam ⟨i⟩" kā vārdā ty — [tɨ].


Problēmas šī faila atskaņošanā? Skatīt palīdzību.

Burts ⟨ȯ⟩ nedaudz līdzīgs latviešu burta ⟨u⟩ realizācijai. Fonētiski tas tiek klasificēts kā noapaļots gandrīz augsta mēles pacēluma gandrīz pakaļējās rindas patskanis — [ʊ]. Tas bieži sastopams angļu valodā, piemēram, tādos vārdos kā hook [hʊk] vai book [bʊk].

Fonētika un gramatika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latviešu skaņas C un Č veido ar līdzskaņu salikumu Ts un Tš, kas izrunājams kā latviešu vārdā pats. Tāpat kā visām somugru valodām, ir liela patskaņu bagātība, daudz divskaņu un ir pat trijskaņi. Rakstība ir pēc izteikta fonētiskā principa.

Lībiešu valodā ir trīs intonācijas: stieptā, krītošā un lauztā, vārdos ar lauztu intonāciju lūzuma vieta tiek atzīmēta ar apostrofu.

Lībiešu valodā ir viena dzimte, divi skaitļi un 14 locījumu, bet astoņi galvenie locījumi ir (nominatīvs — kas?; ģenitīvs — kā?; datīvs — kam?; partitīvs — ko?; instrumentālis — ar ko?; illatīvs — kurp?; inesīvs — kur?; elatīvs — no kurienes?;) četri laiki (tagadne; vienkāršā pagātne; saliktā tagadne; saliktā pagātne).

Uzsvars vienmēr uz pirmās zilbes, bet garākos vārdos var būt arī palīguzsvars.[9]

Patskaņi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lībiešu valodā ir 8 patskaņi:

Priekšējās Vidējais Pakaļējās
Augsta mēles pacēluma i /i/ õ /ɨ/ u /u/
Nesaspriegts augsta mēles pacēluma ȯ /ʊ/
Vidējais e /ɛ/ [ə]1 o /o/
Zema mēles pacēluma ä /æ/ a /ɑ/

[ə] rodas neuzsvērta /ɨ/ vietā

Patskaņi var būt vai nu īsi vai gari. Īsie patskaņi tiek rakstīti tā, kā attēlots tabulā; garajiem patskaņiem augšā virs burta tiek rakstīta garumzīme ("¯"), piemēram, [æː] = ǟ.

Līdzskaņi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lībiešu valodā ir 23 patskaņi:

Labiāls Dentāls Palatāls Velārs Glotāls
Nazāls m /m/ n /n/ ņ /ɲ/ [ŋ]1
Slēdzenis nebalsīgs p /p/ t /t̪/ ț /c/ k /k/
balsīgs b /b/ d /d̪/ /ɟ/ g /ɡ/
Frikatīvs nebalsīgs f /f/ s /s/ š /ʃ/ h /h/
balsīgs v /v/ z /z/ ž /ʒ/
Vibrants r /r/ ŗ /rʲ/
Aproksimants centrāls j /j/
laterāls l /l/ ļ /ʎ/

/n/ pēc /k/ vai /ɡ/ kļūst par [ŋ].

Biežāk lietojamās frāzes[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Sveiks! — Tēriņtš!
  • Labu ēstgribu — Jõvvõ sīemnaigõ!
  • Labrīt! — Jõvā ūomõg! / Jõvvõ ūomõgt!
  • Labdien! — Jõvā pǟva! / Jõvvõ päuvõ!
  • Paldies/tencinu! — Tienū!
  • viens — ikš
  • divi — kakš
  • trīs — kuolm
  • četri — nēļa
  • pieci — vīž
  • seši — kūž
  • septiņi — seis
  • astoņi — kōdõks
  • deviņi — īdõks
  • desmit — kim

Mijiedarbība ar latviešu valodu[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kaut arī lībiešu un latviešu valodas pieder dažādām valodu saimēm, tajās ir atrodami līdzīgi vārdi. Tas izskaidrojams gan ar daudzu gadsimtu ilgo mijiedarbību, gan ar kopīgiem aizguvumiem no ģermāņu (lejasvācu, augšvācu, zviedru) un austrumslāvu valodām, gan arī latviešu valodas aizguvumiem no lībiešu un citām somugru valodām, kas galvenokārt ir saistīti ar jūru un zvejniecību[10], piemēram allaž, joma, kaija, kāls, kukainis, ķesele, ķepa, ķīsis, launags, liedags, loms, maksa, murds, muiža, nūja, paisums, puika, puķe, pulgot, salaka, selga, sēne, sīga, tērauds, vajadzēt, vimba u. c.[11]

Lībiešu cilmes vietvārdi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

No lībiešu valodas radušies daudz Latvijas vietvārdu — Ainaži, Ādaži, Engure, Ikšķile, Jelgava, Kandava, Kolka, Lielvārde, Limbaži, Matkule, Nurmuiža, Ogre, Puikule, Ropaži, Suntaži, Talsi, Tārgale, Tukums un citi, kā arī upju un ezeru nosaukumi — Aģe, Gauja, Irve, Jugla, Korģe, Salaca, Līlastes ezers, Valguma ezers, Usmas ezers un daudz citu.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. "Lībiešu lieta" — muzejā vai dzīvē?
 (latviski)
  2. Valts Ernštreits. Lībiešu valodas ortogrāfija (angliski). Igaunijas izdevēju akadēmija. Atjaunināts: 2013. gada 16. martā.
  3. 3,0 3,1 Valts Ernštreits. Lībiešu valodas situācija (latviski). Livones.net. Atjaunināts: 2012-07-22.
  4. Valts Ernštreits. Lībiešu valodas lietojuma jomas (latviski). Livones.net. Atjaunināts: 2012-07-22.
  5. Laakso, Johanna. "Pēdējais lībietis" ir miris. Tangyra. Atjaunināts: 2009-06-09.
  6. Lībiešu valoda vairs nav "dzīva"! Mūžībā aizsaukta pēdējā īstā lībiete Grizelda Kristiņa Kasjauns.lv
  7. 103 gadu vecumā mūžībā aizgājusi vecākā lībiešu dzimtās valodas runātāja Grizelda Kristiņa. Diena.lv. Atjaunināts: 2013. gada 4. jūnijā.
  8. Nau, Nicole (1998). Latvian. Lincom Europa. 66. lpp. ISBN 3-89586-228-2.
  9. Valts Ernštreits. Valodas normēšana (latviski). Livones.net. Atjaunināts: 2012-07-22.
  10. Latviešu-lībiešu-angļu sarunvārdnīca
  11. Aizgūtā leksika jeb aizguvumi (latviski)

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]