Rūdolfs Cimdiņš

Vikipēdijas lapa
Rūdolfs Cimdiņš
Personīgā informācija
Dzimis 1947. gada 17. aprīlī
Valsts karogs: Latvija Vecpiebalgas pagasts, Latvija
Miris 2006. gada 5. novembrī (59 gadi)
Tautība latvietis
Dzīvesbiedre Līga Bērziņa-Cimdiņa
Zinātniskā darbība
Zinātne materiālzinātne
Alma mater Latvijas Universitāte

Rūdolfs Cimdiņš (1947—2006) bija latviešu materiālzinātnieks, biomateriālu izstrādes un pētniecības skolas izveidotājs Latvijā.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1947. gada 17. aprīlī Vecpiebalgas pagasta “Zeikaru” mājās Augusta Cimdiņa ģimenē. Mācījās Vecpiebalgas vidusskolā. Studēja Latvijas Valsts Universitātes (LU) Fizikas un matemātikas fakultātē (1967–1972), līdztekus strādāja LVU Optikas un spektroskopijas laboratorijā.

1972. gadā R. Cimdiņš sāka strādāt Rīgas Politehniskā institūta Ķīmijas fakultātes Silikātu tehnoloģijas katedrā kā vecākais inženieris, vēlāk bija zinātniski pētnieciskās grupas vadītājs, zinātniskais līdzstrādnieks, vecākais zinātniskais līdzstrādnieks. Padomju Savienības militārā rūpniecības kompleksa un kosmosa aparātu būves vajadzībām pētīja karstumizturīgus, elektroizolējošus un radiācijas izturīgus stiklveidīgi pārklājumus elektrotehniskā tērauda un niobija sakausējumiem.

Pēc tehnisko zinātņu kandidāta grāda aizstāvēšanas 1989. gadā (disertācijas tēma par karstumizturīga stikla pārklājumiem niobija un dzelzs sakausējumiem) bija RTU vadošais pētnieks, docents, asociētais profesors, profesors.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas R. Cimdiņa zinātniskā darbība bija saistīta ar dažādu jaunu biomateriālu – implantu izstrādi, galvenokārt uz hidroksilapatīta keramikas bāzes. 1995. gadā viņš kļuva par RTU Biomateriālu zinātniski pētnieciskās laboratorijas vadītāju. 2002. gadā R. Cimdiņu ievēlēja par RTU MLĶF Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas katedras vadītāju. 2003. gadā saņēma Marijas Kirī stipendiju par izcilu darbību zinātnē. Pēkšņi miris 2006. gada 5. novembrī.[1]

Zinātniskie darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

R. Cimdiņa raksti SCOPUS datu bāzē:

  • Rozenstrauha, I., Bajare, D., Cimdins, R., ... Bossert, J., Boccaccini, A.R. The influence of various additions on a glass-ceramic matrix composition based on industrial waste. Ceramics International, 2006, 32(2), pp. 115–119
  • Rozenstrauha, I., Cimdins, R., Berzina, L., ... Bossert, J., Boccaccini, A.R. Sintered glass-ceramic matrix composites made from Latvian silicate wastes. Glass Science and Technology: Glastechnische Berichte, 2002, 75(3), pp. 132–139
  • Berzina, L., Cimdins, R., Vempere, D., Knets, I. Bioceramics of Ca phosphate and SiO2 composites. Key Engineering Materials, 2001, (213 PART 3), pp. 1587–1590
  • Gross, K.A., Berziņa, L., Cimdiņš, R., Gross, V. Calcium phosphate bioceramics research in Latvia. Ceramics International, 1999, 25(3), pp. 231–237
  • Berzina, L., Cimdins, R., Rozenstrauha, I., Bessert, J., Kravtchenko, I. Glass-ceramics with multibarrier structure obtained from industrial waste. Key Engineering Materials, 1997, (136 PART 3), pp. 2228–2231

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]