Vecpiebalga

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Vecpiebalga
—  Lielciems  —
Vecpiebalgas luterāņu baznīca
Vecpiebalgas luterāņu baznīca
Vecpiebalga
Red pog.png
Vecpiebalga
Koordinātas: 57°03′43″N 25°48′39″E / 57.06194°N 25.81083°E / 57.06194; 25.81083Koordinātas: 57°03′43″N 25°48′39″E / 57.06194°N 25.81083°E / 57.06194; 25.81083
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Vecpiebalgas novads
Pagasts Vecpiebalgas pagasts
Augstums vjl 215 m
Iedzīvotāji (2007)[1]
 - kopā 596
Pasta nodaļa LV-4122

Vecpiebalga ir ciems Vidzemē, Vecpiebalgas novada un Vecpiebalgas pagasta centrs. Izvietojusies vēsturiskajā Piebalgas novadā starp Alauksta un Ineša ezeriem autoceļu P30 un P33 krustojumā. Attālums līdz Madonai - 37 km, līdz Cēsīm - 49 km, līdz Rīgai - 128 km. Vecpiebalgā atrodas novada dome un administrācija, vidusskola, kultūras nams (celts kā Labdarības biedrības nams 1887. gadā), bibliotēka, aptieka, luterāņu baznīca, A. Austriņa memoriālais muzejs, tūrisma informācijas centrs.

Ģeogrāfiski Vecpiebalga atrodas Vidzemes augstienes centrālajā daļā, Piebalgas paugurainē. Gleznainās Vecpiebalgas apkārtnes ainavas kopš 1977. gada ir iekļautas aizsargājamā dabas teritorijā Vecpiebalgas aizsargājamo ainavu apvidū.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vecpiebalgas skats 18. gs. (no Broces krājuma).

Veidojusies senā Piebalgas (Grišku, Balgas, Veļķu) pilskalna tuvumā. Netālu no pilskalna 14. gadsimta sākumā uzcelta Rīgas arhibīskapa Piebalgas pils. Pils pirmoreiz tika sagrauta Livonijas karā 1577. gadā, vēlāk atjaunota, bet jau 18. gadsimtā no pils bija palikušas tikai drupas. Tās atrodas dažus simtus metru uz dienvidiem no Cēsu-Madonas ceļa un baznīcas.[2] Pakalna virsotnē starp Alaukstu un Taunu (apmēram 3 km no pils) izveidojās Vecpiebalgas muižas (Alt-Pebalg) centrs.[3] 1933. gadā Vecpiebalgai tika piešķirts biezi apdzīvotas vietas (ciema) statuss.

Vecpiebalgas evanģēliski luteriskās baznīcas ēku neogotikas stilā uzcēla no 1839. līdz 1845. gadam, viens no būvuzņēmējiem bijis Mārcis Sārums. Otrā pasaules kara laikā 1944. gada 20. septembrī Sarkanās armijas uzbrukuma laikā vācu karavīri uzspridzināja baznīcas torni, pēc kara baznīca tika pamesta sagrūšanai. Baznīcu atjaunoja no 1995. līdz 1997. gadam pēc arhitektes Ausmas Skujiņas projekta.[4]

Vecpiebalgas draudzes skolu uzcēla 1860. - 1864. gadā, tās ēku daļēji sagrāva soda ekspedīcijas karavīri 1905. gada revolūcijas apspiešanas laikā. Pēc 1920. gada agrārās reformas skolu pārcēla uz nacionalizēto Vecpiebalgas muižas kungu māju un bijušo miertiesneša māju.[5] Skolas ēku atjaunoja 1931. - 1940. gadā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Vietvārdu datubāze
  2. Vecpiebalgas pils
  3. Iepazīsti Cēsu novadu! Cēsu rajona padome. Cēsis. 2001. 161. lpp.
  4. www.lelb.lv
  5. zudusilatvija.lv

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]