Rapsis

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Rapsis
Brassica napus L.
 Brassica napus
Brassica napus
Klasifikācija
Valsts Augi (Plantae)
Nodalījums Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Rinda Brassicales
Dzimta Krustziežu dzimta (Brassicaceae)
Ģints Brassica
Suga Rapsis (B. napus)

Rapsis (Brassica napus L.) ir viengadīgs kāpostu jeb krustziežu dzimtas lakstaugs. Krustziežu dzimtai pieder arī tādi kultūraugi kā kāposti, sinepes, redīsi, rutki, kā arī nezālesplikstiņš, naudulis un pērkones. Vārds rapsis cēlies no latīņu vārda rapum (turnepsis). Rapsis audzēts jau senajā Indijā (20. gs. p.m.ē.), galvenokārt pārtikas vajadzībām, bet Ķīnā un Japānā ieviests mūsu ēras sākumā. Kopš 20. gs. beigām tas ir kļuvis par vienu no visplašāk audzētajiem augiem pārtikas eļļas iegūšanai. Pašlaik rapsim ir liela nozīme arī biodegvielas ieguvē. Tā kā rapsis ir mērenā klimata augs, tas ir piemērots audzēšanai visā Latvijas teritorijā, taču svārstīgo un nepastāvīgo klimatisko apstākļu dēļ tas daudzviet aiziet bojā.

Apraksts[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rapsim ir gan vasaras, gan ziemas formas. Gan vasaras, gan ziemas rapsis ir izteikts garās dienas augs, tāpēc tas jāsēj maksimāli agri. Latvijā optimālais vasaras rapša sējas laiks ir no aprīļa vidus (Kurzeme, Zemgale) līdz aprīļa beigām (Vidzeme, Latgale) [1]. Ziemas rapsi parasti sēj augusta pēdējā vai septembra pirmajā dekādē, bet novāc jūlijā. Rapsim izveidotas daudzas šķirnes, kuras atšķiras ar dažādiem kvalitātes uzlabojumiem. Augu garums variē atkarībā no šķirnes, taču parasti tie ir 50 – 250 cm augsti. Stublājs kails, stāvs un zarojas.

Lapas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rapša lapas

Rapša dīgļlapām raksturīga nieres forma un tās ir zili-zaļas bieži ar sarkanīgu vai violetīgu nokrāsu. Pirmās īstās rapša lapas ir ovālas ar sekli robotu lapas plātnes malu. Vēlāk lapas kļūst vaskotas, sulīgas, un neregulāras – ar dziļākiem robojumiem [2]. Lapām stublāja lejas daļā ir koklesveidīga forma un tās ir kātainas, taču sākot no stublāja vidus lapu izmēri samazinās un to forma kļūst iegareni lancetiska, tās ir veselas vai gandrīz veselas, sēdošas lapas ar gludu malu un strupu galu [3].

Saknes[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rapsim ir gara mietsakne, kas labi irdina augsni. Auga saknēs un virszemes veģetatīvajās daļās uzkrājas barības elementi un tādejādi novēršot to iespēju izskaloties no augsnes. Salīdzinājumā ar ziemas rapsi, vasaras rapsim, ir īsāks veģetācijas periods, kura laikā neizveidojas tik plaša sakņu sistēmu, lai labāk absorbētu barības vielas [4]. Lai stimulētu sakņu sistēmas veidošanos, lieto augšanas regulatorus, kuru sastāvā ir giberelīni un auksīns.

Ziedi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rapša ziedkopa

Rapša augiem ir vairākas ziedkopas ar spilgti dzelteniem ziediem. Ziedi izkārtoti blīvā ķekarā stublāja un zaru galos. Augam uzziedot, ķekars pagarinās. Rapsis ir pašapputes augs, lai gan augus apputeksnē arī kukaiņi un vējš. Parasti zied aprīļa beigās un maijā.

Augļi un sēklas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rapša sēklas
Nogatavojušies rapša pāksteņi

Rapša auglis ir 5–10 cm garš pākstenis ar tievu, īsu knābi, tas var būt gluds vai nedaudz viļņots. Pākstenis vidū ir pārdalīts ar plēves kārtiņu, kurai abās pusēs var veidoties līdz pat 20 sēklām.

Sēklām ir ieapaļa vai lodveida forma. Tās var būt gan zilganā, gan melni brūnā krāsā. 1000 sēklu masa svārstās no 3 g līdz 5 g. Sēklu dīgšana ilgst 4–5 dienas [5].

Slimības un kaitēkļi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Slimību un kaitēkļu savairošanās dēļ nav vēlams audzēt rapsi vienā laukā biežāk kā reizi četros gados. Rapša attīstības sākumā nezāles jāierobežo rūpīgi, jo tās var ievērojami samazināt ražu, bet vēlāk rapsis ar savu lielo virszemes masu nomāc nezāles un to ierobežošana vairs nav nepieciešama [6].

Visizplatītākās slimības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Biežāk sastopamie kaitēkļi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izmantošana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā rapsi pamatā audzē sēklu ieguvei, taču to izmanto arī kā lopbarības zaļmasas un zaļmēslojuma augu. Rapša sēklas satur 40 – 46% eļļas, ko var izmantot gan pārtikas vajadzībām, gan biodīzeļdegvielas un smērvielu pagatavošanā. Rapša sēklas var izmantot augu eļļas, rapša miltu un raušu ieguvei [7]. Eļļas un raušu iegūšanai var izmantot gan vasaras, gan ziemas rapša sēklas. Rapša raušu un sēklu sastāvs un barības vērtība mainās atkarībā no audzēšanas apstākļiem, izmantotajiem agrotehniskajiem audzēšanas paņēmieniem, audzēšanas reģiona un eļļas iegūšanas tehnikas, kā arī sēklu uzglabāšanas ilguma [8]. Daudzviet rapsi audzē arī kā vērtīgu nektāraugu [9]. Rapsis ir augstvērtīgs lopbarības proteīnu avots, labs augsnes sanitāraugs un [melioratoraugs. Rapsis uzlabo augsnes fitosanitāro stāvokli, struktūru, atstāj augsnē organisko masu, samazina lauka nezāļainību un uzlabo ūdens un gaisa apmaiņu augsnē.

Rapšu eļļa[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rapšu eļļa sastāv no taukskābju glicerīdiem. Taukskābju sastāvs un daudzums nosaka, vai tā ir lietojama pārtikas vai tehniskām vajadzībām. Īpaši nozīmīga rapšu eļļa ir tieši pārtikas rūpniecībā, jo tā var saturēt līdz pat 90% nepiesātināto un mazpiesātināto taukskābju. Rapšu eļļa satur linolskābi, linolēnskābi, oleīnskābi, stearīnskābi, palmitīnskābi un erukskābi.

Senāk audzētais rapsis saturēja lielu daudzumu erukskābes, kas tiek uzskatīta par cilvēka veselībai kaitīgu. „00” rapsis jeb kanola (angļu Canola, kas ir saīsinājums no Canadian oil, low acid - Kanādas eļļa ar zemu skābju saturu) ir rapša paveids ar zemu erukskābes un glikozinolātu līmeni. Šīm rapša sēklām jāatbilst īpašiem kvalitātes standartiem – jāsatur mazāk par 2% erukskābes eļļā un mazāk par 30 mikromoliem glikozinolātu spraukumos. Kopš 20. gs. astoņdesmitajiem gadiem, Eiropā audzē „00” rapsi, bet parastā rapša audzēšana ir ierobežota vai aizliegta.

Izplatība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rapsis ir otrajā vietā pasaulē starp visiem augu eļļas ieguves avotiem un visplašāk audzētais eļļas augs Eiropā. Pirmo vietu ieņem soja. Valstis, kurām ir vislielākie rapša ražošanas apjomi ir Ķīna, Kanāda, Indija, Vācija un Francija.

Rapša lauks

Rapša sējumu platības un kopraža Latvijā, 1990. - 2009. g.[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas teritorijā rapsi sāka audzēt deviņdesmitajos gados. Līdz tam, bija mēģinājumi to ieviest kolhoza vajadzībām, diemžēl - neveiksmīgi. Plašāka rapša audzēšana aizsākta 1999. gadā, kad tā sējplatības būtiski pieauga.

Gads Rapša sējplatība
(tūkst. ha)
Rapša kopraža
(tūkst. t)
1990. 1.9 3.7
1995. 1.1 0.9
1997. 0.4 0.5
1998. 1.2 1.6
1999. 6.5 11.7
2000. 6.9 10.0
2005. 71.4 145.7
2006. 83.2 120.6
2007. 99.2 196.9
2008. 82.6 198.5
2009. 93.3 204.7

Piezīmes un atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Oļukalns A., Ruža E. (2003) Vasaras rapsis. Rīga, Eļļas augu audzētāju un pārstrādātāju asociācija „Latvijas Rapsis”, 23 lpp.
  2. Canola Growers Manual - Canola Council of Canada
  3. rapsis - Brassica napus L. s.l. - Augi
  4. Ruža A., Adamovičs A., Bankina B., Bērziņš A., Driķis J., Kārkliņš A., Kreišmane Dz., Kreita Dz., Turka I., Ruža E. (2004) Augkopība. Jelgava, Latvijas Lauksaimniecības Universitāte, 374 lpp.
  5. / Jaunākajā numurā / Agrotops
  6. Borovko L., Švarta A. (2000) Ziemas rapša audzēšana. Ražība, 8 (140): 5 – 6
  7. Borovko L. (1998) Vasaras rapša bioloģijas un audzēšanas tehnoloģijas elementu ietekme uz ražību un kvalitāti. Ražība, 5 (113): 2 – 3
  8. Dubļinskis J., Jemeļjanovs A., Šterna V., Lagzdiņš D. (2008) Latvijā audzētā rapša produktu sastāvs un barības vērtība. Rapes, growing in Latvia, products nutrition value and composition. Agronomijas vēstis (Latvian Journal of Agronomy), 10: 248 – 254
  9. Stramkale V., Stramkalis A., Poiša L., Pakarna G., Vikmane M. (2008) Ontogenic changes of chlorophylls in rape leaves in relation to fertilizers and seed yield. Renewable Energy Resources Production and Technologies, Proceedings of the 5th VEAA General Assembly and the Associated Workshops, Riga, Latvia, 28 – 31 May, 2008 165 – 171

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]