Erukskābe

Vikipēdijas lapa
Erukskābe

Erukskābes struktūrformula
Ķīmiskā formula C22H42O2
Molmasa 338,56 g/mol
Blīvums 860 kg/m3
Kušanas temperatūra 33,8 °C
Viršanas temperatūra 381,5 °C (sadalās)

Erukskābe (cis-13-dokozēnskābe, СН3(СН2)7СН=СН(СН2)11СООН) pieder pie nepiesātinātajām omega-9 taukskābēm. Erukskābe ir bezkrāsaini adatveida kristāli. Erukskābei ir trans struktūrizomērsbrasidīnskābe.

Atrašanās dabā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Erukskābe lielos daudzumos sastopama augu (galvenokārt krustziežu dzimtas augu) eļļās, piemēram, rapšu vai sinepju eļļā. Erukskābe izdalīta no krustziežu dzimtas augu — pazvērīšu sēklām, no tā cēlies erukskābes nosaukums (latīņu: eruca — 'pazvērīte'). Erukskābi satur arī zivju tauki.

Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oksidējot ar slāpekļskābi, erukskābe sadalās par pelargonskābi un brasilskābi. Slāpekļpaskābes iedarbībā pārgrupējas par brasidīnskābi.

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Var izmantot kā videi nekaitīgu (biosairstošu) minerāleļļu. Kosmētikā izmanto kā ādas mīkstinātāju. Lieto retas saslimšanas — adrenoleikodistrofijas — ārstēšanai.