Rata lira

Vikipēdijas lapa
Rata lira
wind
Citi nosaukumi griežamā lira
Klasifikācija Stīgu instruments, stīgskanis
Hornbostela—Zaksa klasifikācija 321.322-72[1]
(Saliktais kastesveida stīgskanis ar griežamo ratu[1])
Izgudrotājs tradicionālās tautas mūzikas instruments

Rata lira jeb griežamā lira (vācu: Drehleier, angļu: hurdy-gurdy, itāļu: ghironda, franču: vielle à roue) ir viduslaiku stīgu instruments, kas rada skaņu, pateicoties koka riteņa berzei pret stīgām. Riteņa funkcijas ir līdzīgas vijoles lociņa funkcijām, un instrumenta izdotā skaņa ir līdzīga vijoles skaņai. Melodija tiek spēlēta uz taustiņiem. Lielākajai daļai ratu liru ir vairākas liekas stīgas, kas dod pastāvīgu monotonu pavadījumu melodijai, kā rezultātā skaņa ir līdzīga dūdām. Šī iemesla dēļ rata liru bieži izmanto pamīšus vai kopā ar dūdām, īpaši franču un mūsdienu ungāru tautas mūzikā. No 10.—13. gadsimtam rata lira bija populāra Eiropā.

Spēlēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rata lirai ir taustiņi, ar kuru palīdzību maina skaņas augstumu, kā arī rokturis, kuru griežot, tiek iekustināts koka rats, kas trinas gar stīgām kā bezgalīgs lociņš.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā liecība par rata liras spēlēšanu ir Livonijā, kas attēlots 16. gadsimta gravīrā Sebastiāna Minstera grāmatā "Kosmogrāfija". Tā bija īpaši izplatīta zemākajā slānī — klejojošu menestrelu, aklu muzikantu un tamlīdzīgu izpriecu meistaru un diedelnieku vidū. Latvijā tā spēlēta, bet popularitāti nav guvusi.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Muktupāvels 1999, 114.—115. lpp.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]