Rata lira

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Rata lira

Rata lira (angļu: hurdy-gurdy) ir viduslaiku stīgu mūzikas instruments, kas rada skaņu, pateicoties koka riteņa berzei pret stīgām. Riteņa funkcijas, ir līdzīgas kā vijoles lociņš, un instrumenta izdotā skaņa ir līdzīga vijoles skaņai. Melodija tiek spēlēta uz taustiņiem. Lielākajai daļai ratu lirām ir vairākas liekas stīgas, kas dod pastāvīgu monotonu pavadījumu melodijai, kā rezultātā skaņa ir līdzīga dūdām. Šī iemesla dēļ rata liru bieži izmanto pamīšus vai kopā ar dūdām, īpaši franču un mūsdienu ungāru tautas mūzika. No 10.—13. gadsimtam rata lira bija populāra Eiropā.

Spēlēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rata lirai ir taustiņi, ar kuru palīdzību maina skaņas augstumu, kā arī rokturis, kuru griežot tiek iekustināts koka rats, kas trinas gar stīgām, kā bezgalīgs lociņš.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā liecība par rata liras spēlēšanu ir Livonijā, kas attēlots 16. gadsimta gravīrā Sebastiāna Minstera grāmatā "Kosmogrāfija". Tā bija īpaši izplatīta zemākajā slānī – klejojošu menestrelu, aklu muzikantu un tamlīdzīgu izpriecu meistaru un diedelnieku vidū. Latvijā tā spēlēta, bet popularitāti nav guvusi.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]