Sanktpēterburgas Iļjas Repina Tēlotājmākslas akadēmija

Ķeizariskās mākslas akadēmijas ēka (būvēta 1764—1789), skats no Ņevas pretējā krasta

Sanktpēterburgas Iļjas Repina Tēlotājmākslas akadēmija (krievu: Санкт-Петербургская академия художеств имени Ильи Репина) ir Krievijas Valsts mākslas institūts. Viena no svarīgākajām augstākās izglītības iestādēm mūsdienu Krievijā, nodarbojas ar personāla apmācību tēlotājmākslas jomā.

Tā atrodas Sanktpēterburgā, Ņevas upes krastā.

Sākotnējais nosaukums bija Ķeizariskā Mākslas akadēmija (Императорская Академия художеств), pazīstama arī kā Sanktpēterburgas Mākslas akadēmija un Repina institūts. Akadēmijas ēka ir celta no 1764. līdz 1789. gadam. Akadēmija bija lielākā mākslas institūcija Krievijas Impērijā.

Akadēmijas rašanās

Ķeizariskās Mākslas akadēmijas inaugurācija 1765. gada 7. jūlijā ar ķeizarienes Katrīnas II piedalīšanos (V. Jakobi glezna, 1889)

Krievijas Impērijas ķeizars Pēteris Lielais gadu pirms savas nāves izdeva dekrētu "Par akadēmiju, kurā var studēt zinātni, valodas un cēlo mākslu." Šī iniciatīva pēc imperatora nāves tika īstenota, kā Pēterburgas Zinātņu akadēmijas mākslas nodaļa, un 18. gadsimta vidū akadēmija pilnīgi pārtapa par gravīru — gleznošanas skolu.

Akadēmijas prezidenti

• Ivans Šuvalovs (Шувалов, Иван Иванович, 1757—1763), dibinātājs un galvenais direktors
• Ivans Beckojs (Бецкой, Иван Иванович, 1764—1794)
• Aleksejs Musins-Puškins (Мусин-Пушкин, Алексей Иванович, 1795—1797)
• Ogists Šuazels-Gufjē (Marie-Gabriel-Florent-Auguste de Choiseul-Gouffier, 1797—1800)
• Aleksandrs Stroganovs (Строганов, Александр Сергеевич, 1800—1811)
• Pjotrs Čekaļevskis (Чекалевский, Пётр Петрович, 1811—1817), viceprezidents, faktiskais vadītājs
• Aleksejs Oļeņins (Оленин, Алексей Николаевич, 1817—1843)
• Leihtenbergas hercogs Maksimiliāns (Maximilian Joseph Eugène Auguste Napoléon de Beauharnais, Herzog von Leuchtenberg; Максимилиан Лейхтенбергский, 1843—1852), Krievijas ķeizara Nikolaja I znots
• Marija Romanova (великая княгиня Мария Николаевна, 1852—1876), lielkņaze, Nikolaja I meita, Leihtenbergas hercoga Maksimiliāna atraitne
• Vladimirs Romanovs (великий князь Владимир Александрович, 1876—1909), lielkņazs, ķeizara Aleksandra III brālis
• Meklenburgas-Šverīnes hercogiene Marija (Marie Alexandrine Elisabeth Eleonore von Mecklenburg-Schwerin; великая княгиня Мария Павловна Мекленбург-Шверинская, 1909—1917), lielkņaza Vladimira Romanova atraitne

Fakultātes

Glezniecības — šajā fakultātē darbojas personīgās darbnīcas vairākās nozarēs: molberta glezniecība, monumentālā, baznīcu — vēsturiskā, teatrāli dekoratīvā, restaurācijas.

Grafikas — šajā fakultātē darbojas grāmatu un molberta grafikas darbnīcas.

Tēlniecības — šajā fakultātē darbojas skulptūru restaurācijas, molberta tēlniecības darbnīcas.

Arhitektūras — šajā fakultātē nodarbības notiek personīgajās darbnīcās.

Vēstures — šajā fakultātē ir klātienes (4 gadi) un neklātienes (5 gadi) apmācība.

Absolventi

Daudzu slavenu institūta absolventu vidū ir vairāki no Latvijas, to skaitā Ādams Alksnis, Ojārs Ābols, Jānis Frīdrihs Baumanis, Nikolajs Bogdanovs-Beļskis, Jūlijs Feders, Pēteris Feders, Kārlis Hūns, Vilhelms Purvītis, Janis Rozentāls, Ernests Štālbergs, Johans Valters, Kārlis Zāle.