Sakausējums

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Dzelzs un silīcija sakausējums - ferosilīcijs

Sakausējums ir augstā temperatūrā iegūts makroskopiski viendabīgs divu vai vairāku izkausētu ķīmisku elementu maisījums. Parasti ar terminu "sakausējums" saprot metāliskas dabas sakausējumus, tādēļ vismaz vienai sakausējuma sastāvdaļai jābūt metālam (sakausējumos mēdz pielietot tādus nemetālusogleklis, silīcijs, bors). Sakausējumu komponenti var būt ne tikai metāli vai citi elementi, bet arī ķīmiski savienojumi, visbiežāk metālu karbīdi, piemēram, volframa karbīds. Čuguna un daudzu tēraudu sastāvā ir dzelzs karbīds jeb cementīts.

Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Parasti sakausējumus iegūst, atdzesējot šķidru (izkausētu) vielu maisījumu. Retāk tos iegūst ar pulveru saķepināšanas metodi (tā iegūst volframa sakausējumus), elektrolīzi vai kondensāciju no tvaika fāzes.

Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sakausējumu īpašības līdzīgas metālu īpašībām - tiem piemīt metālisks spīdums, liela elektrovadītspēja un siltumvadītspēja. Sakausējumu īpašības atšķiras no to sastāvdaļu īpašībām, piemēram, tie var būt daudz cietāki un korozijas izturīgāki, nekā jebkurš no komponentiem (sk. bronza).

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sakausējumi ir vieni no visbiežāk izmantotajiem konstrukciju materiāliem. Svarīgākie ir dzelzs sakausējumi (tērauds, čuguns) un alumīnija sakausējumi (dūralumīnijs). Tehnikā tiek pielietoti vairāk nekā 5000 dažādu sakausējumu.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • V. Ņikiforovs. Metālu tehnoloģija un konstrukciju materiāli. R:, Zvaigzne, 1984, 76. - 85. lpp.