Sakausējums

Dzelzs un silīcija sakausējums - ferosilīcijs

Sakausējums ir augstā temperatūrā iegūts makroskopiski viendabīgs divu vai vairāku izkausētu ķīmisku elementu maisījums. Parasti ar terminu "sakausējums" saprot metāliskas dabas sakausējumus, tādēļ vismaz vienai sakausējuma sastāvdaļai jābūt metālam (sakausējumos mēdz pielietot tādus nemetālus kā ogleklis, silīcijs, bors). Sakausējumu komponenti var būt ne tikai metāli vai citi elementi, bet arī ķīmiski savienojumi, visbiežāk metālu karbīdi, piemēram, volframa karbīds. Čuguna un daudzu tēraudu sastāvā ir dzelzs karbīds jeb cementīts.

Iegūšana

Parasti sakausējumus iegūst, atdzesējot šķidru (izkausētu) vielu maisījumu. Retāk tos iegūst ar pulveru saķepināšanas metodi (tā iegūst volframa sakausējumus), elektrolīzi vai kondensāciju no tvaika fāzes.

Īpašības

Sakausējumu īpašības līdzīgas metālu īpašībām - tiem piemīt metālisks spīdums, liela elektrovadītspēja un siltumvadītspēja. Sakausējumu īpašības atšķiras no to sastāvdaļu īpašībām, piemēram, tie var būt daudz cietāki un korozijas izturīgāki, nekā jebkurš no komponentiem (sk. bronza).

Izmantošana

Sakausējumi ir vieni no visbiežāk izmantotajiem konstrukciju materiāliem. Svarīgākie ir dzelzs sakausējumi (tērauds, čuguns) un alumīnija sakausējumi (dūralumīnijs). Tehnikā tiek pielietoti vairāk nekā 5000 dažādu sakausējumu.

Skatīt arī

• Misiņš
• Bronza

Literatūra

• V. Ņikiforovs. Metālu tehnoloģija un konstrukciju materiāli. R:, Zvaigzne, 1984, 76. - 85. lpp.