Volframs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Volframs
74

2
12
32
18
8
2
W

183,84 g/mol

[Xe]4f145d46s2
W-TableImage.png
Wolfram evaporated crystals and 1cm3 cube.jpg    Electric bulb filament.jpg
Volframa stienīši (viens no tiem daļēji oksidējies) ar kristāliem un 1 cm3 kubiņš;
kvēlojošs spuldzes kvēldiegs
Oksidēšanas pakāpes +6, +5, +4, +3, +2, 0, −1, −2
Elektronegativitāte 2,3
Blīvums 19250 kg/m3
Kušanas temperatūra 3695 K (3422 °C)
Viršanas temperatūra 5828 K (5555 °C)

Volframs ir ķīmiskais elements ar simbolu W un atomskaitli 74. Volframs ir viens no cietākajiem un grūtkūstošākajiem metāliem. Dabā volframs ir sastopams oksīdu rūdās. Volframu lieto kvēlspuldžu kvēldiegiem, sakausējumiem un dažādām sildierīcēm, jo, tam pievadot elektrisko strāvu, tas sakarst. Volframa karbīdi W2C, WC ir ļoti cietas vielas. Savienojumos volframam var būt oksidēšanas pakāpes no -2 (ļoti reti) līdz +6 (visbiežāk).

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Volframu 1781. gadā atklāja zviedru ķīmiķis Kārlis Vilhelms Šēle. 1783. gada beigās brāļi Huans Hosē (Juan José) un Fausto Elujari (Fausto Elhuyar) no Spānijas pirmo reizi ieguva volframu tīrā veidā.

Atrašanās dabā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dabā volframs tīrā veidā nav atrodams. Tas ir sastopams oksīdu rūdās. Visizplatītākie minerāli, kas satur volframu ir volframīts ((Fe,Mn)WO4) un šēlīts (CaWO4). Vairāk nekā 80% no kopējā volframa daudzuma iegūst Ķīnā (2009. gadā Ķīnā ieguva 51 000 tonnas).

Izotopi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dabā ir sastopami pieci volframa izotopi, no kuriem divi ir stabili (182W un 184W). Atlikušie trīs izotopi ir radioaktīvi (180W, 183W un 186W).[1] Visizplatītākais izotops ir volframs–184 (30,64% no kopējā daudzuma dabā).[1] Nākošais ir radioaktīvais volframs–186 (28,43%), kura pussabrukšanas periods ir lielāks par 2,3×1019 gadiem.[1] Pēc tam ir volframs–182 (26,50%), kam seko volframs–183 (14,31%) un volframs–180 (0,12%).[1] Ir zināmi vēl 33 mākslīgi radioizotopi, kuru masas skaitlis ir no 157 līdz 194.

Bioloģiskā nozīme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Volframs ir ķīmiskais elements ar vislielāko kārtas skaitli Mendeļejeva tabulā, kam ir zināma kāda bioloģiskā nozīme. To bioloģiskajos procesos izmanto dažas baktērijas, bet ne eikarioti.

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aptuveni puse no volframa tiek izmantots cietu materiālu ražošanā. Tā kā tam ir augsta kušanas temperatūra, volframu izmanto kvēlspuldžu kvēldiegu ražošanā. No volframa tiek ražoti arī izturīgi metālu sakausējumi. Militārismā volframa sakausējumi, parasti ar niķeli un dzelzi vai kobaltu, tiek izmantoti bruņu ražošanā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Isotopes of the Element Tungsten (angliski). Jefferson Lab. Atjaunināts: 2014. gada 23. februārī.