Čuguns

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Pirmais čuguna tilts pasaulē (Anglijā)

Čuguns jeb ķets ir dzelzs un oglekļa sakausējums, kas parasti satur 2,0 līdz 4,3% oglekļa.

Čuguns satur arī piemaisījumus — silīciju 0,5—4,25%, sēru 0,02—0,06%, fosforu 0,1—1,2%. Šie piemaisījumi nonāk čugunā tā kausēšanas procesā. Čuguns var saturēt arī speciāli pievienotus leģējošos elementus, piemēram, hromu vai niķeli.

Ogleklis čuguna sastāvā atrodas dzelzs karbīda jeb cementīta veidā, kā arī brīva grafīta veidā.

Čuguns mēdz būt trausls, izņēmums ir formējamais čuguns. Tas ir izturīgs pret deformāciju, un tam ir augsta nodilumizturība. Čugunu izmanto cauruļu, iekārtu un automobiļu daļām, piemēram, cilindru galvu, cilindru bloku un pārnesumkārbu ražošanai.

Vecākais čuguna priekšmets ir atrasts mūsdienu Ķīnā un tiek datēts ar 5. gadsimtu pirms mūsu ēras. Čuguns tika izmantots senajā Ķīnā karā un lauksaimniecībā[1]. 15. gs. čuguns tika izmantots artilērijai Burgundijā, Francijā un Anglijā. Pirmais čuguna tilts tika uzcelts 1770. gadā (Anglijā), un ir pazīstams kā dzelzs tilts. Čuguns tika izmantots arī ēku celtniecībai



Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Donald B. Wagner (1993). Iron and Steel in Ancient China. BRILL. 335–340. lpp. ISBN 978-90-04-09632-5.