Saules aptumsums

Pilna Saules aptumsuma ģeometriskais zīmējums. Attēls nav pēc mēroga; nosaukumi attēlā ir angļu valodā.

Pilns Saules aptumsums 1999. gada 11. augustā.

Saules aptumsums ir Saules, Zemes un Mēness stāvoklis, kad Mēness nostājas starp Sauli un Zemi, tādā veidā pilnībā vai daļēji aptumšojot Zemes virsmu. Vizuāli uz Zemes esošs novērotājs redz daļēji vai pilnībā aizsegtu Sauli, kurus attiecīgi sauc par daļēju vai gredzenveida Saules aptumsumu un par pilnu Saules aptumsumu. Saules aptumsums var notikt tikai jaunmēness fāzes laikā, kad, skatoties no Zemes, notiek Saules un Mēness konjunkcija. Katru gadu notiek no diviem līdz pieciem Saules aptumsumiem, no kuriem parasti viens vai divi ir pilnie Saules aptumsumi. Pilnais Saules aptumsums kāda konkrētā ģeogrāfiskā vietā notiek vēl retāk, tāpēc, ka katra aptumsuma laikā tas ir tikai noteiktā joslā uz Zemes virsmas, kurš ir relatīvi šaurs apgabals. Latvijā nākamais daļējs Saules aptumsums būs 2011. gada 4. janvārī ap 08:51, aiznākošais - 2015. gada 20. martā ap 09:46, bet pēc tam pilnais Saules aptumsums būs tikai 2142. gada 25. maijā.

Pilns Saules aptumsums ir iespaidīga dabas parādība, tādēļ daudzi cilvēki dodas uz vietām, kur tas ir sagaidāms, lai redzētu to paši ar savām acīm. 1999. gada 11. augustā notikušais pilnais aptumsums Eiropā palīdzēja palielināt sabiedrības interesi par šo parādību, kā rezultātā ļoti plašas cilvēku masas devās apskatīt paši savām acīm gredzenveida aptumsumu 2005. gada 3. oktobrī un 2006. gada 29. martā. Pēdējais Saules aptumsums notika 2009. gada 26. janvārī, kas bija gredzenveida un novērojams Indijas okeāna dienvidu daļā.

Daļējā aptumsuma gadījumā Mēness aizsedz tikai daļu no Saules diska. Aizklājums var izskatīties kā neliels robs spožajā Saulē vai arī tikai kā šaurs sirpis. Daļējais aptumsums ir raksturojams kā blakusprodukts pilnajam vai gredzenveida aptumsumam.

Saules un Mēness aptumsums

Saules aptumsumi ir saistīti ar Mēness kustību un notiek jaunmēness laikā, periodos, kad Saule atrodas tuvu kādam no Mēness mezgliem. Šo parādību novēroja jau senie ēģiptieši un ķīnieši. Senie austrumnieki mēdza teikt, ka Pūķis norij Sauli vai ar savu asti aizsedz to. Atbilstoši tas tika domāts, ka Pūķa aste vai galva atrodas pie viena no Mēness mezgliem. Mēnesim, tāpat tā mezgliem tiek piešķirta liela karmiska loma. Mēness un Saules aptumsumiem ir pat lielāka ietekme uz Dabu, cilvēkiem, viņu psihi un veselību nekā Mēness fāžu maiņām.

Atšķirība starp Saules un Mēness aptumsumiem

Mēness aptumsums novērojams laikā, kad Zeme aiziet priekšā Saulei jeb Mēness ieiet Zemes ēnā. Mēness aptumsumi notiek gandrīz tik pat bieži kā Saules aptumsumi. Mēness aptumsumus var redzēt veselā Zemes puslodē. Konkrētā vietā redzami ik pa 2-3 gadiem. 2003.gadā Latvijā pilns Mēness aptumsums bija vērojams 9. novembrī. 2004.gada 28.oktobrī - vērojām daļēju mēness aptumsumu. Starp Saules un Mēness aptumsumiem ir liela atšķirība. Saules aptumsums saistīts ar tukša Mēness fāzi, tātad pamirumu dabā. Mēness aptumsums saistīts ar pilnmēnesi, kad dabā notiek maksimāla aktivitāte. Saules aptumsumam nav tik liela ietekme uz cilvēka psihi, karmu, kā Mēness. Mēness aptumsums spēcīgi ietekmē cilvēkus ar novirzēm. Šis laiks jau no senatnes saistīts ar dažādiem maģiskiem rituāliem. Savukārt Saules aptumsums vairāk ietekmē cilvēka veselību.

Kā aptumsumi ietekmēja cilvēkus senajos laikos

Senos laikos Grieķijā kāds karavadonis dodoties kaujā, tomēr savu karapulku pagriezis atpakaļ, jo uzskatījis Saules aptumsumu par sliktu zīmi. Savukārt, Krievijā ir pat teiksma par Igora kauju un glezna, kas attēlo Saules aptumsumu un šo kauju, bet šajā gadījumā karavadonis no kaujas neatteicās un zaudēja to. Astrologs Juris Kauliņš pastāstīja, ka Saules aptumsumi ietekmējuši viņa likteni samērā spēcīgi. Savu pirmo aptumsumu Juris atceras vēl no skolas laikiem, kad 1966.gada maijā vērojot Saules aptumsumu, viņš otrās klases skolēns būdams nolēma pievērsties astronomijai, ko vēlāk dzīvē arī realizēja un daudzus gadus strādāja Baldones observatorijā.

Cik bieži notiek Saules un Mēness aptumsumi?

Saules un Mēnes aptumsumi vērojami 2 līdz 5 reizes gadā. Visbiežāk gadā ir 2 Saules aptumsumi un 2 Mēness aptumsumi.

2005. gadā notika 4 aptumsumi:

1. 8. aprīlī - hibrīda Saules aptumsums - Latvijā nav redzams.

2. 24. aprīlī - pusēnas Mēness aptumsums - Latvijā nav redzams.

3. 3. oktobrī - gredzenveida Saules aptumsums - Latvijā redzams daļējs Saules aptumsums.

4. 17. oktobrī - daļējs Mēness aptumsums - Latvijā nav redzams.

2006. gadā notika 4 aptumsumi:

1. 14. martā - pusēnas Mēness aptumsums - Latvijā ir redzams.

2. 29. martā - pilns Saules aptumsums - Latvijā redzams daļējs Saules aptumsums.

3. 7. septembrī - daļējs Mēness aptumsums - Latvijā aptumsuma sākums nav novērojams.

4. 22. septembrī - gredzenveida Saules aptumsums - Latvijā nav redzams.

2007. gadā notika 4 aptumsumi:

1. 3.-4. martā - pilns Mēness aptumsums.

2. 9. martā - daļējs Saules aptumsums - Latvijā nav redzams.

3. 28. augustā - pilns Mēness aptumsums - Latvijā nav redzams.

4. 11. septembrī - daļējs Saules aptumsums - Latvijā nav redzams.

2008. gadā notika 4 aptumsumi:

1. 7. februārī - gredzenveida Saules aptumsums - Latvijā nav redzams.

2. 21. februārī - pilns Mēness aptumsums.

3. 1. augustā - pilns Saules aptumsums - Latvijā redzams daļējs aptumsums.

4. 16.-17. augustā - daļējs Mēness aptumsums.

Saules aptumsuma veidi

Pilns Saules aptumsums- iestājas, kad Mēness pilna ēna skar Zemes virsmu.

Gredzenveida Saules aptumsums- iestājas, kad Mēness pilnas ēnas virsotne atrodas virs kāda Zemes virsmas punkta.

Daļējs Saules aptumsums- iestājas, kad Mēness pusēna skar Zemes virsmu.

Mēnes aptumsuma veidi.

Pilns Mēnes aptumsums- novērojams, ja mēness pilnībā ieiet Zemes ēnā.

Daļējs Mēness aptumsums- novērojams, ja Mēness tikai daļēji ieiet pilnajā Zemes ēnā.

Pusēns Mēness aptumsums- novērojams, ja Mēness atrodas tikai Zemes pusēnā.

Ārējās saites

1. Visi Saules aptumsumi no 2001. līdz 2025. gadam
2. Nākamais pilnais Saules aptumsums Latvijā
3. 2011. gada 4. janvāra Saules aptumsums
4. 2015. gada 20. marta Saules aptumsums