20. marts

20. marts ir gada 79. diena pēc Gregora kalendāra (80. diena garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 286 dienas.

Satura rādītājs

44. p.m.ē. — Jūlija Cēzara bēres.
1815. — Napoleons Bonaparts ieradās Parīzē pēc izbēgšanas no Elbas ar 140 000 lielu regulāru armiju un 200 000 brīvprātīgajiem karavīriem, tādējādi uzsākot savu "Simts dienu" valdīšanu.
1848. — 1848. gada revolūcijas vācu valstīs: Bavārijas karalis Ludvigs I (Ludwig I) atkāpās no troņa.
1861. — zemestrīce Argentīnas rietumos pilnība iznīcināja Mendozas (Mendoza) pilsētu.
1916. — Alberts Einšteins publicēja vispārējo relativitātes teoriju.
1939. — Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops uzstādīja ultimātu Lietuvas ārlietu ministram par Klaipēdas atdošanu Vācijai.
1943. — Mao Dzeduns kļuva par Ķīnas komunistiskās partijas vadītāju.
1952. — ASV Senāts ratificēja miera līgumu ar Japānu.
1956. — Tunisija ieguva neatkarību no Francijas.
1986. — Žaks Širaks kļuva par Francijas premjerministru.
1995. — Tokijas metro tika veikts zarīna gāzes uzbrukums, kura gāja bojā 12 cilvēki un cieta vismaz 1300.
1999. — serbi sāka uzbrukumu Kosovai.
2003. — sākās ASV iebrukums Irākā.
2004. - par Ķīnas Republikas prezidentu tika ievēlēts Čeņs Šuibiaņs.
2005. — Japānā Kjusju salas rietumos notika 7 baļļu stipra zemestrīce, kurā vismaz viens gāja bojā un vismaz 250 cilvēku tika ievainoti.

1725. — Abdulhamids I (عبد الحميد اول [abdy:l hami:di evvel]), Osmaņu impērijas sultāns (miris 1789.)
1809. (v.s., pēc j.s. 1. aprīlī) — Nikolajs Gogolis (Николай Васильевич Гоголь), ukraiņu izcelsmes krievu rakstnieks (miris 1852.)
1811. — Napoleons II (Napoléon II), Francijas troņmantinieks (miris 1832.)
1828. — Henriks Ibsens (Henrik Johan Ibsen), norvēģu dramaturgs (miris 1906.)
1856.:
- Frederiks Teilors (Frederick Winslow Taylor), ASV vadībzinātnieks (miris 1915.)
- Eduards Volters (Eduards Voltēris), lietuviešu un latviešu folklorists, etnogrāfs (miris 1941.)
1904. — Beress Frederiks Skiners (Burrhus Frederic Skinner), ASV psihologs (miris 1990.)
1919. — Gerhards Barkhorns (Gerhard Barkhorn), vācu lidotājs (miris 1983.)
1948. — Bobijs Ors (Bobby Orr), Kanādas hokejists
1958. — Holija Hantere (Holly Hunter), ASV aktrise
1972. — Pedru Lami (José Pedro Lamy Viçoso), Portugāles autobraucējs
1976. — Česters Beningtons (Chester Charles Bennington), ASV rokmūziķis
1980. — Roberts Javtoks (Robertas Javtokas), Lietuvas basketbolists
1981. — Ikers Kasiljass (Iker Casillas), spāņu futbolists
1984.:
- Irina Hazova (Ирина Викторовна Хазова), Krievijas distanču slēpotāja
- Dita Krūmberga, latviešu basketboliste
- Fernando Toress (Fernando Torres), spāņu futbolists

1393. — Svētais Jans Nepomuks (Jan Nepomucký), katoļu svētais (dzimis ap 1345.)
1413. — Henrijs IV (Henry IV), Anglijas karalis (dzimis 1367.)
1568. — Albrehts, (Albrecht, Albertus), Prūsijas hercogs (dzimis 1490.)
1727. (v.s., pēc j.s. 31. martā) — Īzaks Ņūtons (Isaac Newton), angļu fiziķis, matemātiķis, astronoms, alķīmiķis, teologs (dzimis 1643.)
1894. — Lajošs Košuts (Kossuth Lajos), ungāru revolucionārs (dzimis 1802.)
1898. (j.s., pēc v.s. 8. martā) — Ivans Šiškins (Иван Иванович Шишкин), krievu gleznotājs (dzimis 1832.)
1929. — Ferdinands Fošs (Ferdinand Foch), franču karavīrs (dzimis 1851.)
1990. — Ļevs Jašins (Лев Иванович Яшин), PSRS futbolists (dzimis 1929.)
1997. — Tonijs Zale (Tony Zale), ASV bokseris (dzimis 1913.)