Sibiu

Sibiu
Valsts	Rumānija
Apgabals	Sibiu žudecs
Vēsturiskais reģions	Transilvānija
Mērs	Klauss Johanniss
Platība	121 km²
Iedzīvotāji
- Kopā (2002)	155,045
- Blīvums (iedz./km²)	1,273
Laika zona	EET, UTC+2
Koordinātas	45°47′45″N, 24°09′08″E
Tālsarunu kods	(+40) 02 69
Pasta indekss	550000
Mājaslapa	www.sibiu.ro

Vikipēdijas raksts

Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Sibiu

Sibiu (arī Sibiva, latīniski - Cibinium, vāciski - Hermannstadt, ungāriski - Nagyszeben) ir pilsēta Transilvānijā, Rumānijā. 2007. gadā Sibiu bija Eiropas kultūras galvaspilsēta.

Satura rādītājs

1 Vēsture
- 1.1 Svarīgākie notikumi Sibiu vēsturē
2 Ģeogrāfija un klimats
3 Iedzīvotāji
- 3.1 Reliģija
4 Izglītība
5 Kultūras un vēstures pieminekļi
6 Pilsētas attēlu galerija
7 Atsauces

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Vēsturiskais Sibiu centrs, 2004. g.

Pilsētas dibināšana tiek datēta ar 1190. gadu, kad tagadējās pilsētas teritorijā apmetās vācu ieceļotāji, ko vietējie iedzīvotāji dēvēja par "sakšiem". Visticamāk, ka viņu pilsēta Hermanštate tika uzcelta līdzās agrākai romiešu apdzīvotai vietai, kas agrajos viduslaikos bija pazīstama kā "Caedonia" un kas tika pamesta līdz ar vācu ierašanos.

14. gadsimtā Hermanštate (tagad - Sibiu) jau bija svarīgs tirdzniecības centrs. 1376. gadā amatnieki bija iedalīti 19 ģildēs. Hermanštate kļuva par nozīmīgāko no etnisko vāciešu septiņām pilsētām Transilvānijas "Septiņu piļu zemē" (vācu: Siebenbürgen), tajā atradās arī Universitas Saxorum, Transilvānijas vācu asamblejas sēdeklis. Saskaņā ar populāru viedokli Hermanštate 17. gadsimtā bija par vistālāk uz austrumiem esošā Centrāleiropas pilsēta, jo tā bija galējais pasta piegādes punkts Eiropas austrumos.

18. un 19. gadsimtā kļuva sākotnēji par otro, vēlāk par pirmo etnisko rumāņu svarīgāko centru Transilvānijā. Par savu bāzes centru Sibiu pilsētu izvēlējās pirmā rumāņu banka (Banca Albina), kā arī ASTRA (Transilvānijas rumāņu literatūras un tautas kultūras asociācija). Pēc tam, kad 19. gadsimta vidū Hābsburgu impērijā oficiāli tika atzīta pareizticība, Sibiu kļuva par šīs konfesijas centru rumāņu apdzīvotajās teritorijās.

Pēc Pirmā pasaules kara, kad sagruva Austroungārija, Sibiu tika iekļauta Rumānijas teritorijā. Sākot ar 1950-tajiem gadiem noritēja plaša etnisko vāciešu emigrācija no Rumānijas. Izceļoja lielākā daļa vāciešu un šobrīd Sibiu ir vairs aptuveni 2000 vāciešu.

[izmainīt šo sadaļu] Svarīgākie notikumi Sibiu vēsturē

1292 - Tiek atvērta pirmā slimnīca mūsdienu Rumānijas teritorijā.
1380 - Pirmā dokumentētā skola mūsdienu Rumānijas teritorijā.
1494 - Pirmā aptieka mūsdienu Rumānijas teritorijā.
1534 - Pirmā papīra fabrika mūsdienu Rumānijas teritorijā.
1544 - Pirmā drukātā grāmata rumāņu valodā tiek iespiesta Sibiu.
1671 - Metāna gāze tiek atklāta netālu no Sibiu.
1782 - Francs Jozefs Millers atklāj ķīmisko elementu telūru.
1788 - Pirmais teātris mūsdienu Rumānijas teritorijā.
1797 - Samuels fon Hānemans atver pasaulē pirmo homeopātisko laboratoriju.
1817 - Brukentāla muzejs, pirmais muzejs mūsdienu Rumānijas teritorijā, tiek atvērts.
1896 - Mūsdienu Rumānijas teritorijā pirmais elektrības pielietojums, kā arī pirmā elektrības līnija Dienvidaustrumeiropā.
1904 - Otrā pilsēta Eiropā, kas sāk izmantot elektriskos tramvajus.
1928 - Pirmais zoodārzs Rumānijā.
1989 - Otrā pilsēta, kas iesaistās Rumānijas revolūcijā.
2007 - Eiropas kultūras galvaspilsēta 2007.

[izmainīt šo sadaļu] Ģeogrāfija un klimats

Sibiu klimata rādītāju diagramma

Sibiu ir kontinentāls klimats ar vidējo temperatūru 8 - 9° C. Gada vidējais nokrišņu daudzums ir 652 mm un ir ikgadēji aptuveni 120 dienas zema gaisa temperatūra un sals. Zemākā temperatūra - (-31° C) tika reģistrēta 1929. gada 4. janvārī, bet augstākā (37,5° C) - 1987. gada 25. jūlijā. ^[1]

Sibiu atrodas tuvu Rumānijas ģeogrāfiskajam centram. Caur pilsētu tek Cibinas upe (Cibin), kas ir pieteka Oltas upei, uz dienvidiem no pilsētas sākas Dienvidkarpati. Pilsēta atrodas ģeogrāfiski ļoti izdevīgā vietā, jo tās centrālais izvietojums Rumānijā, kā arī reģiona reljefa īpatnības ir ļāvušas pilsētai kļūt par nozīmīgu infrastruktūras mezglu; tā atrodas valsts ziemeļus-dienvidus un rietumus-austrumus savienojošu ceļu krustpunktā. Stratēģiski izdevīgajam novietojumam ir bijušas arī negatīvas sekas, jo Sibiu bieži ir bijusi mērķis karalaiku uzbrukumiem.

[izmainīt šo sadaļu] Iedzīvotāji

2002. gada tautas skaitīšanā iedzīvotāju skaits Sibiu sasniedza 154,892. 14,1% iedzīvotāju ir jaunāki par 15 gadiem, 4,1% ir vecāki par 75 gadiem. Iedzīvotāju skaits ikgadēji sarūk par vidēji 1,5 procentiem. Vidējais bezdarba līmenis pilsētā ir 5,4%.

Brukentāla muzejs un Lielais laukums.

Iedzīvotāju skaits^[2]		Nacionālais sastāvs
Gads	Iedzīvotāji	Rumāņi	Ungāri	Vācieši
1850	12.765	2.089	977	8.790
1880	19.446	2.810	2.065	14.327
1890	21.465	4.581	3.199	13.148
1900	29.577	7.106	5.747	16.141
1910	33.489	8.824	7.252	16.832
1920	32.748	8.553	4.291	18.218
1930	49.345	19.006	6.782	22.045
1941	63.765	33.829	4.262	23.574
1948	60.602	37.371	5.060	16.359
1956	90.475	60.526	4.772	24.636
1966	109.515	78.548	5.124	25.387
1977	151.005	119.507	5.111	25.403
1992	169.610	158.863	4.163	5.605

[izmainīt šo sadaļu] Reliģija

Multikonfesionālā Sibiu
Konfesijas	1910	2000
Rumāņu pareizticīgā	18 %	91 %
Rumāņu grieķu-katoliciskā	8 %	1 %
Romas katoļu	20 %	2 %
Protestantisms	42 %	1 %
Reformētā	7 %	1 %
Mozus reliģija	4 %	<1 %
Citas	1 %	4 %

[izmainīt šo sadaļu] Izglītība

Sibiu pilsētā ir vairāk nekā 12,000 studentu, kopā ir 38 fakultātes. Aptuveni 12% iedzīvotāju ir augstākā izglītība. No izglītības iestādēm pieminēšanas vērtas ir Luciāna-Blaga-Universitāte, Evanģeliski-Teoloģiskā fakultāte, pareizticīgo priesteru seminārs, Brukentāla-licejs un arī Pedagoģijas licejs.

[izmainīt šo sadaļu] Kultūras un vēstures pieminekļi

Lielais laukums (rumāņu: Piaţa Mare, vācu: Großer Ring) – 2007. gadā restaurētais pilsētas centrālais laukums ar daudziem krāšņiem namiem
Brukentāla pils (rumāņu: Palatul Brukenthal; vācu: Brukenthal-Palais) - bijusī Transilvānijas gubernatora Zāmuēla fon Brukentāla rezidence (1777-1787) Lielajā laukumā, pašlaik Brukentāla Nacionālais muzejs
Vecais rātsnams (vācu: Altes Rathaus) - pateiz Sibiu Vēstures muzejs
Mazais laukums (rumāņu: Piaţă Mică, vācu: Kleiner Ring) - laukums netālu no Lielā laukuma pilsētas vecajā daļā, ko arī ietver senu māju fasādes
Farmācijas vēstures muzejs (Muzeul de Istorie a Farmaciei) ar homeopātijas istabu Mazajā laukumā
Evaņģēliski-luteriskā katedrāle (Evangelische Stadtpfarrkirche) gotiskā stilā (14. gs. Svētās Marijas baznīca)
Romas katoļu baznīca (Biserica Romano-Catolică din Piața Mare) Lielajā laukumā (1726-1733)
Rumāņu ortodoksās baznīcas katedrāle (Catedrala Ortodoxă din Sibiu) celta pēc Konstantinopoles Sofijas katedrāles parauga (1902-1906)

[izmainīt šo sadaļu] Pilsētas attēlu galerija

Rātes tornis Lielajā laukumā
Pašreizējais pilsētas domes nams un katoļu baznīca Lielajā laukumā
Evaņģēliski-luteriskā katedrāle (14.gs.)
Evaņģēliski-luteriskās katedrāles ērģeles
Nocietinājumu tornis (Armbrusterturm)
Nocietinājumu tornis (Zimmermannsturm)
Nocietinājumu mūri starp Augšpilsētu (Oraşul de sus) un Lejas pilsētu (Oraşul de jos)
Ēkas Mazajā laukumā
Skats uz Mazo laukumu no Luterāņu katedrāles torņa
T.S. "Meļu tilts" Mazajā laukumā
Rumāņu ortodoksās baznīcas katedrāle
Brukentāla licejs ar bīskapa Toiča (Teutsch) pieminekli