Sibiu

Vikipēdijas lapa
Sibiu
Sibiu
pilsēta
Sibiu
Ģerbonis: Sibiu
Ģerbonis
Sibiu (Rumānija)
Sibiu
Sibiu
Koordinātas: 45°47′00″N 24°08′00″E / 45.78333°N 24.13333°E / 45.78333; 24.13333Koordinātas: 45°47′00″N 24°08′00″E / 45.78333°N 24.13333°E / 45.78333; 24.13333
Valsts Karogs: Rumānija Rumānija
Žudecs Sibiu
Pirmoreiz minēta 1191. gadā
Vēsturiskais
nosaukums
Cibinium
Administrācija
 • Mērs Astrid Fodor
Platība
 • Kopējā 121 km2
Augstums 415 m
Iedzīvotāji (2021)
 • kopā 134 308
Laika josla EET (UTC+2)
Pasta indekss 55xxxx
Mājaslapa sibiu.ro
Sibiu Vikikrātuvē

Nezināma vērtība "population_density"

Sibiu (rumāņu: Sibiu), arī Hermannštate (vācu: Hermannstadt), Naģsebena (ungāru: Nagyszeben), ir pilsēta Transilvānijā, Rumānijā. 2007. gadā Sibiu bija Eiropas kultūras galvaspilsēta.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētas dibināšana tiek datēta ar 1190. gadu, kad tagadējās pilsētas teritorijā apmetās vācu ieceļotāji, ko vietējie iedzīvotāji dēvēja par "sakšiem". Visticamāk, ka viņu pilsēta Hermanštate tika uzcelta līdzās agrākai romiešu apdzīvotai vietai, kas agrajos viduslaikos bija pazīstama kā Caedonia un kas tika pamesta līdz ar vācu ierašanos.

14. gadsimtā Hermannštate jau bija svarīgs tirdzniecības centrs. 1376. gadā amatnieki bija iedalīti 19 ģildēs. Hermanštate kļuva par nozīmīgāko no etnisko vāciešu septiņām pilsētām Transilvānijas "Septiņu piļu zemē" (vācu: Siebenbürgen), tajā atradās arī Universitas Saxorum, Transilvānijas vācu asamblejas sēdeklis. Saskaņā ar populāru viedokli Hermanštate 17. gadsimtā bija par vistālāk uz austrumiem esošā Centrāleiropas pilsēta, jo tā bija galējais pasta piegādes punkts Eiropas austrumos.

18. un 19. gadsimtā kļuva sākotnēji par otro, vēlāk par pirmo etnisko rumāņu svarīgāko centru Transilvānijā. Par savu bāzes centru Sibiu pilsētu izvēlējās pirmā rumāņu banka (Banca Albina), kā arī ASTRA (Transilvānijas rumāņu literatūras un tautas kultūras asociācija). Pēc tam, kad 19. gadsimta vidū Hābsburgu impērijā oficiāli tika atzīta pareizticība, Sibiu kļuva par šīs konfesijas centru rumāņu apdzīvotajās teritorijās.

Pēc Pirmā pasaules kara, kad sagruva Austroungārija, Sibiu tika iekļauta Rumānijas teritorijā. Sākot ar 1950. gadiem noritēja plaša etnisko vāciešu emigrācija no Rumānijas. Izceļoja lielākā daļa vāciešu un šobrīd Sibiu ir vairs aptuveni 2000 vāciešu.

Svarīgākie notikumi Sibiu vēsturē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1292 - Tiek atvērta pirmā slimnīca mūsdienu Rumānijas teritorijā.
  • 1380 - Pirmā dokumentētā skola mūsdienu Rumānijas teritorijā.
  • 1494 - Pirmā aptieka mūsdienu Rumānijas teritorijā.
  • 1534 - Pirmā papīra fabrika mūsdienu Rumānijas teritorijā.
  • 1544 - Pirmā drukātā grāmata rumāņu valodā tiek iespiesta Sibiu.
  • 1671 - Metāna gāze tiek atklāta netālu no Sibiu.
  • 1782 - Francs Jozefs Millers atklāj ķīmisko elementu telūru.
  • 1788 - Pirmais teātris mūsdienu Rumānijas teritorijā.
  • 1797 - Samuels fon Hānemans atver pasaulē pirmo homeopātisko laboratoriju.
  • 1817 - Brukentāla muzejs, pirmais muzejs mūsdienu Rumānijas teritorijā, tiek atvērts.
  • 1896 - Mūsdienu Rumānijas teritorijā pirmais elektrības pielietojums, kā arī pirmā elektrības līnija Dienvidaustrumeiropā.
  • 1904 - Otrā pilsēta Eiropā, kas sāk izmantot elektriskos tramvajus.
  • 1928 - Pirmais zoodārzs Rumānijā.
  • 1989 - Otrā pilsēta, kas iesaistās Rumānijas revolūcijā.
  • 2007 - Eiropas kultūras galvaspilsēta 2007.

Ģeogrāfija un klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sibiu klimata rādītāju diagramma

Sibiu ir kontinentāls klimats ar vidējo temperatūru 8 - 9° C. Gada vidējais nokrišņu daudzums ir 652 mm un ir ikgadēji aptuveni 120 dienas zema gaisa temperatūra un sals. Zemākā temperatūra - (-31° C) tika reģistrēta 1929. gada 4. janvārī, bet augstākā (37,5° C) - 1987. gada 25. jūlijā. [1]

Sibiu atrodas tuvu Rumānijas ģeogrāfiskajam centram. Caur pilsētu tek Cibinas upe (Cibin), kas ir pieteka Oltas upei, uz dienvidiem no pilsētas sākas Dienvidkarpati. Pilsēta atrodas ģeogrāfiski ļoti izdevīgā vietā, jo tās centrālais izvietojums Rumānijā, kā arī reģiona reljefa īpatnības ir ļāvušas pilsētai kļūt par nozīmīgu infrastruktūras mezglu; tā atrodas valsts ziemeļus-dienvidus un rietumus-austrumus savienojošu ceļu krustpunktā. Stratēģiski izdevīgajam novietojumam ir bijušas arī negatīvas sekas, jo Sibiu bieži ir bijusi mērķis karalaiku uzbrukumiem.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2002. gada tautas skaitīšanā iedzīvotāju skaits Sibiu sasniedza 154,892. 14,1% iedzīvotāju ir jaunāki par 15 gadiem, 4,1% ir vecāki par 75 gadiem. Iedzīvotāju skaits ikgadēji sarūk par vidēji 1,5 procentiem. Vidējais bezdarba līmenis pilsētā ir 5,4%.

Brukentāla muzejs un Lielais laukums.
Iedzīvotāju skaits[2] Nacionālais sastāvs
Gads Iedzīvotāji Rumāņi Ungāri Vācieši
1850 12.765 2.089 977 8.790
1880 19.446 2.810 2.065 14.327
1890 21.465 4.581 3.199 13.148
1900 29.577 7.106 5.747 16.141
1910 33.489 8.824 7.252 16.832
1920 32.748 8.553 4.291 18.218
1930 49.345 19.006 6.782 22.045
1941 63.765 33.829 4.262 23.574
1948 60.602 37.371 5.060 16.359
1956 90.475 60.526 4.772 24.636
1966 109.515 78.548 5.124 25.387
1977 151.005 119.507 5.111 25.403
1992 169.610 158.863 4.163 5.605

Reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Multikonfesionālā Sibiu
Konfesijas 1910 2000
Rumāņu pareizticīgā 18 % 91 %
Rumāņu grieķu-katoliciskā 8 % 1 %
Romas katoļu 20 % 2 %
Protestantisms 42 % 1 %
Reformētā 7 % 1 %
Mozus reliģija 4 % <1 %
Citas 1 % 4 %

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sibiu pilsētā ir vairāk nekā 12,000 studentu, kopā ir 38 fakultātes. Aptuveni 12% iedzīvotāju ir augstākā izglītība. No izglītības iestādēm pieminēšanas vērtas ir Luciāna-Blaga-Universitāte, Evaņģeliski-Teoloģiskā fakultāte, pareizticīgo priesteru seminārs, Brukentāla-licejs un arī Pedagoģijas licejs.

Kultūras un vēstures pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Lielais laukums (rumāņu: Piaţa Mare, vācu: Großer Ring) – 2007. gadā restaurētais pilsētas centrālais laukums ar daudziem krāšņiem namiem
  • Brukentāla pils (rumāņu: Palatul Brukenthal; vācu: Brukenthal-Palais) - bijusī Transilvānijas gubernatora Zāmuēla fon Brukentāla rezidence (1777-1787) Lielajā laukumā, pašlaik Brukentāla Nacionālais muzejs
  • Vecais rātsnams (vācu: Altes Rathaus) - pateiz Sibiu Vēstures muzejs
  • Mazais laukums (rumāņu: Piaţă Mică, vācu: Kleiner Ring) - laukums netālu no Lielā laukuma pilsētas vecajā daļā, ko arī ietver senu māju fasādes
  • Farmācijas vēstures muzejs (Muzeul de Istorie a Farmaciei) ar homeopātijas istabu Mazajā laukumā
  • Evaņģēliski-luteriskā katedrāle (Evangelische Stadtpfarrkirche) gotiskā stilā (14. gadsimta Svētās Marijas baznīca)
  • Romas katoļu baznīca (Biserica Romano-Catolică din Piața Mare) Lielajā laukumā (1726-1733)
  • Rumāņu ortodoksās baznīcas katedrāle (Catedrala Ortodoxă din Sibiu) celta pēc Konstantinopoles Sofijas katedrāles parauga (1902-1906)

Pilsētas attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «www.sibiu.ro». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 12. jūnijā. Skatīts: 2007. gada 10. jūnijā.
  2. Varga E. Árpád: Statistici etnice şi confesionale pentru Transilvania

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]